Pašiznīcinošā slimība celiakija. Kā atpazīt un sadzīvot ar to?

Celiakija ir ģenētiska slimība un nereti iet roku rokā ar citām , līdzīgām saslimšanām - 1. tipa cukura diabētu, reimatoīdo artrītu vai autoimūno tireoidītu, tādēļ speciālisti iesaka, ja ir cukura diabēts pārbaudīt arī, vai nav piezagusies arī celiakija. Līdzīgi jārīkojas, ja ir problēmas ar vairogdziedzeri. Pastāv vēl citas "slepenas" autoimūno slimību kombinācijas, par ko jākonsultējas ar ārstu.

Dažreiz slimība var parādīties vai aktivēties pirmo reizi pēc kādas operācijas, grūtniecības, dzemdībām, virālas infekcijas vai to var izsaukt emocionāls stress vai depresija.

Pazīmes, kas lvar liecināt par celiakiju: 

•vēdera pūšanās un sāpes,
•hroniska caureja,
•vemšana,
•aizcietējumi,
•bāli, sliktas smakas vai taukaini izkārnījumi,
•svara zudums
•depresija vai nemiera sajūta,
•tirpšanas sajūta rokās un kājās,
•menstruāciju zudums,
•neauglība vai atkārtots spontānais aborts,
•stomatīts, jēlums, čūliņas mutes dobumā,
•niezoši ādas izsitumi.

Tā kā celiakija ir saistīta ar nespēju pietiekamā daudzumā uzņemt organismam nepieciešamās vielas, tās pazīmes var būt arī perifēra neiropātija (vitamīnu B12 un B1 deficīts), anēmija jeb mazasinība (dzelzs, vitamīna B12 un folskābes deficīts), augšanas aizture bērniem, kaulu sāpes (osteoporoze un osteopēnija, vitamīna D un kalcija deficīts), muskuļu krampji (magnija un kalcija deficīts), "vistas" aklums (vitamīna A deficīts), svara zudums (nepieciešamāko uzturvielu vāja absorbcija), tūska (proteīnu un albumīnu zudums), vājums (hipokaliēmija un elektrolītu rezervju zudums), asiņošanas un hematomas (vitamīna K deficīts).

Tomēr, ja ir aizdomas par celiakiju, noteikti jākonsultējas ar ārstu, pirmkārt, lai noteiktu diagnozi, otrkārt, lai kopīgi ar gastroentrologu vai uztura speciālistu izstrādātu pareizu diētu.

Diagnostika

Svarīgi necensties uzstādīt sev diagnozi pašam, jo tā var būt kļūdaina un uz tās balstīta bezgluteīna diēta būtu muļķīga un pat kaitīga.
Ja radušās aizdomas par šo saslimšanu, jāveic asinsanalīzes. Ja tās ir pozitīvas, aizdomas par celiakiju apstiprina ar tievās zarnas biopsiju jeb "kobras rīšanu". Jāņem vērā, ka negatīvais asins tests ne vienmēr izslēdz celiakiju, īpaši bērniem līdz trīs gadu vecumā asins analīzes varot būt nedrošas, uzsver Latvijas celiakijas pacientu biedrībā "Dzīve bez glutēna". 

Ja ģimene kādam ģimene konstatēta celiakija, vēlams veikt skrīningu arī citiem ģimenes locekļiem. Pētījumi liecina, ka četros līdz 12 procentos pirmās pakāpes radiniekiem arī būs šī slimība.

Celiakijas attīstībā liela nozīme ir mijiedarbībai starp celiakiju izraisošajiem gēniem un apkārtējo vidi. Daudzu pētījumu rezultāti parāda, ka, lai attīstītos šī slimība, indivīdam jābūt konkrētu gēnu variantu nēsātājam, uzsver laboratorijā Genera. Šos gēnus var noteikt, veicot speciālus testus. Tomēr arī tad, ja cilvēkam ir konstatēti šie t.s. "Celiakijas gēni" (pareizāk būtu teikt – "gēnu varianti"), tas nenozīmējot, ka cilvēks noteikti saslims ar celiakiju. Tas tikai norāda, ka šim cilvēkam ir paaugstināts risks saslimt ar celiakiju.

Ja cilvēkam nav šo gēnu variantu, tad iespēja dzīves laikā saslimt ar celiakiju ir ļoti, ļoti niecīga, vai nav vispār.

Pasaulē ir izplatīti vairāki celiakijas testa varianti, kuri savā starpā atšķiras metodoloģiski un ar gēnu variantu noteikšanas precizitāti. Šos testus Latvijā iespējams veikt.

Ārstēšana un sadzīvošana

Vienīgais celiakijas ārstēšanas veids ir kopā ar uztura speciālistu sastādīta bezglutēna diēta. Tās ievērošana palīdz apturēt simptomus, dziedē zarnu bojājumu vietas un pasargā no tālākiem zarnu bojājumiem. Rezultāts parādās dažu dienu laikā pēc diētas uzsākšanas. Bērniem tievās zarnas audi parasti sadzīst 3 – 6 mēnešu laikā, bet pieaugušajiem tas var turpināties vairākus gadus. 

Lai saglabātu veselību, cilvēkiem šī diēta ir jāievēro visu mūžu, jo pat neliela glutēna deva bojā tievo zarnu.

Glutēnu nesaturošas diētas būtība ir izslēgt glutēnu saturošu produktu lietošanu uzturā, t.i., kviešus, rudzus, miežus un pārtikas produktus, kuri tos satur. 

Jāpiebilst, ka bezglutēna diētai ir trūkumi, piemēram, cilvēks neuzņem pietiekoši daudz B vitamīna, kas lielā daudzumā ir kviešos. Tādēļ tas jāuzņem papildus.

Atļautie produkti celiakijas pacientiem ir griķi, manioka, kukurūza, lini, sāgo, pākšaugi, prosa, rieksti, kartupeļi, rīsi, savvaļas rīsi, sēklas, sorgo, soja, tapioka, juka. 

Aizliegtie produkti celiakijas pacientiem ir kvieši, mieži un rudzi. 

Avots: www.partikasdb.lv

Tomēr, ja konstatēta celiakija, nevajag "mest plinti krūmos" un domāt, ka nekas garšīgs vairs netiks celts galdā. Lūk, piemēram, vairākas gardas receptes, kas piemērotas cilvēkiem, kas slimo ar šo slimību, jo nesatur glutēnu.

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk

Lasīt vairāk