Vēsturiski foto: Stradiņa slimnīcai - 105  (2)

Pašlaik norit slimnīcas jaunā korpusa celtniecība. Slimnīcā tiek veikts ārstniecības, izglītības un pētniecībs darbs.

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas klīnikās vairāk nekā 65 tūkstošu pacientu ik gadu saņem ārstu palīdzību, kā arī vairāk nekā 260 tūkstošu konsultāciju. Slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā ik dienas tiek uzņemti ap 170 pacientu, liecina P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sniegtie dati. Tās vadītājs ir Dins Šmits.

Slimnīcas celtniecību 1910. gadā noteica vismaz divi apsvērumi. Pirmkārt, ar vienu pilsētas pašvaldības pakļautībā esošu slimnīcu 20. gadsimta sākumā vairs nepietika, jo Rīgas iedzīvotāju skaits no 282 tūkst. 1897. gadā bija pieaudzis līdz 520 tūkst. 1914. gadā. Otrkārt, pašvaldības slimnīcu bija nepieciešams izvietot Pārdaugavā (Jelgavas priekšpilsētā), kas ar Rīgas centru, Maskavas un Pēterburgas priekšpilsētām bija maz saistīta. Izvēlē dominēja arī citi motīvi, piemēram, nepieciešamība pēc klīniskās bāzes, kas atbilstu Eiropas modernās medicīnas līmenim. Rīgas pilsētas pašvaldība varēja to atļauties.

Interesanti, ka slimnīca šo gadu laikā nosaukumu mainījusi astoņas reizes - 1910. gadā dibināta Rīgas pilsētas 2. slimnīca, padomju laikā 1940. un 1941. gadā tā bija Valsts klīniskā slimnīca, vācu laikā līdz 1944. gadam, atkal Rīgas pilsētas 2. slimnīca, no 1944. līdz 1948. gadam - vēlreiz Valsts klīniskā slimnīca, tad - Republikas klīniskā slimnīca, no 1958. gada - Paula Stradiņa Republikas klīniskā slimnīca, no 1993. gada - Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca, no 1995. gada - Latvijas Medicīnas akadēmijas Paula Stradiņa Klīniskā slimnīca, bet kopš 1998. gada tagadējā nosaukumā - Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Tautas valodā ieviesies un ikdienā ierastāks nosaukums ir Stradiņa slimnīca jeb pavisam vienkārši un vienā vārdā - Stradiņi.

Liela nozīme slimnīcas attīstībā bija profesoram Paulam Stradiņam. Profesora Paula Stradiņa, kura vārdā tagad nosaukta slimnīca, vadītā klīnika atradās Rīgas pilsētas 2. (vēlāk - Republikas klīniskajā) slimnīcā. Viņš sekmēja gan klīnikas, gan arī slimnīcas izaugsmi, it īpaši laikā, kad bija tās medicīniskais direktors (1931-1941) un galvenais ārsts (1944-1947). Pēc Paula Stradiņa iniciatīvas 1939. gadā sāka būvēt sešstāvu korpusu jeb veco jauno māju, kuru sakarā ar pēckara grūtībām pabeidza tikai 1957. gadā.

Starp citu, pēc profesora nāves pie vārtiņiem slimnīcas sētā, kas atradās iepretim viņa mājai Ventspils ielā un caur kuriem viņš ikdienā steidzās, tika piestiprināts uzraksts "Profesora P. Stradiņa piemiņas vārtiņi". Tie pastāvēja līdz aptuveni 1968. gadam, kad tika nojaukta vecā un uzbūvēta tagadējā mūra sēta. Lai gan vārtiņi nav saglabājušies, slimnīcas darbinieki tos mīļuprāt atceras, jo cilvēka apziņā tiem izveidojusies simboliska nozīme saistībā ar izcilo mediķi un zinātnieku.