Māris: Viss sākās laikā, kad nodibināju savu interneta veikalu un strādāju no agra rīta līdz vēlam vakaram. Ja biju mājās vienpadsmitos vakarā, tas bija agri. Parasti pārrados tikai vienos vai divos naktī. Veikalā darbojos viens pats. Par 500 latiem nopirku diezgan sagrabējušu pasātu un izvadāju klientiem preces. Bieži nācās braukt uz Kuldīgu, Ventspili un Daugavpili, ceļā pavadot vairākas stundas. Klienti, protams, dienā bija darbā, preci varēja pieņemt tikai astoņos deviņos vakarā. Vismaz trīs stundas vajadzēja, lai atkultos mājās, turklāt pa ceļam parasti piestāju veikalā vai benzīntankā nopirkt ko ēdamu, dzeramu.
Toreiz bija ļoti daudz pasūtījumu. Vienam klientam vajadzēja ledusskapi, otram –gāzes plīti, citiem – vēl kaut ko. Bija ļoti auksta ziemas diena. Krāmēju mašīnā preces, līdz sapratu, ka vairākas lietas vairs nevaru ielikt. Visu izkrāvu un centos sarūmēt kompaktāk. Man bija īsa jaka un krekliņš, kas, liecoties un stumdot preces, rāvās uz augšu. Vējš pamatīgi sapūta muguru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
