Biežākai un ilgākai saunas izmantošanai ir tieša saistība ar sirds slimību samazināšanos un mazāku pāragras nāves iespējamību, raksta laikraksts The Times.
Bieža iešana somu pirtī ir saistīta ar kardiovaskulāro saslimšanu un risku mazināšanos, tostarp infarkta un akūta koronāra sindroma risku, kā arī uzskatāmu dzīves ilguma pagarināšanos, pierādījis jauns pētījums, kas aprakstīts žurnālā JAMA Internal Medicine.
Pētnieki apkopojuši datus par 2300 somu vīriešiem, kas regulāri gājuši saunā laikā no 1984. gada līdz 1985. gadam. Pētnieki sekojuši viņu dzīves apstākļiem un veselībai līdz 2011. gadam. Biežāka un ilgstošāka saunā iešana korolējusi ar zemāku sirds problēmu risku un mazāku mirstību.
"Vairāk ir labāk," par iešanu pirtī saka pētījuma autors Jari Laukanens (Jari Laukkanen). "Izrādās, ka, pavadot saunā vairāk nekā četras stundas nedēļā, samazinās minēto saslimšanu risks, bet arī divām līdz trim pirtī pavadītām stundām ir savi ieguvumi."
Regulārai iešanai saunā esot līdzīgi efekti kā sportošanai, teikts pētījumā. Pirts paātrina sirds ritmu un liek svīst, līdzīgi kā tas notiek viegla treniņa laikā. Tomēr atrašanās pirtī sniedz labāku relaksāciju un pašsajūtas uzlabošanos, saka Laukanens.
Lai arī pētījums ir ierobežots – apskatīta tikai vīriešu reakcija uz iešanu saunā, tas bijis asociatīvs, un Laukanens, kas ir kardiologs, uzskata, ka tas var tikt attiecināts arī uz sievietēm. Tomēr viņš piebilst, ka nepieciešams turpināt pētījumus, lai labāk izpētītu un zinātnisku pierādītu saunas ietekmi.
Pirms došanās uz saunu gan jāatceras, ka tās visas nav vienādas. Šis pētījums veltīts tieši somu saunai, kas populāra arī Latvijā, tomēr atšķiras no tradicionālās latviešu pirts. Tā parasti ir ar ļoti augstu temperatūru (80 – 100 grādi pēc Celsija) un sausu gaisu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
