Mūsdienu cilvēku izpratnē gavēnis un vispārīgie ēšanas paradumi ir stipri mainījušies. Tuvojoties pavasarim, sākam ievērot dažādas atslodzes dienas, diētas, kūres un gavēni, jo vēlamies palīdzēt organismam tikt galā ar ziemas nogurumu, liekajiem kilogramiem un vienkārši izskatīties lieliski, kaut gan sākotnēji gavēņa ieturēšanai ir bijusi reliģiska nozīme ar mērķi veicināt cilvēka kā miesas, tā dvēseles attīrīšanos.
Pirmā gadsimta "Divpadsmit apustuļu mācībā" ir minēts, ka gavēni ievēroja ne tikai īpašos gadījumos, bet to praktizēja ik nedēļu. Savukārt 40 dienu attīrīšanās laiks pirms Lieldienām bija uzskatāms par lūgšanas un tuvākā mīlestības darbu laiku.
Tagad cilvēki šo nosacīti intīmo procesu tiecas komercializēt. Cik daudz ir dzirdēts stāstu, ka atslodzes dienas tiek ieturēts tikai tādēļ, ka darba vietā visi to ievēro, ka puse kolēģu neēd gaļu, bet otra puse neēd saldumus un sacenšas savā starpā, kurš ilgāk izturēs. Citi atkal piedalās divu nedēļu kūrē, taču tās laikā jūtas it kā dzīvotu pusbadā. Turklāt, atbraukuši mājās, atgriežas pie vecajiem ieradumiem. Tas liecina par to, ka organisms nav bijis sagatavots šādām pārmaiņām un cilvēks sevi ir pakļāvis tikai liekam stresam. Vai šāds pasākums dod cerētos rezultātus? Kāds tam ir mērķis? Vai rezultatīvas ir dažas dienas kādā atslodzes kūrē, ja nemainām domāšanu, izpratni par ikdienas aktivitātēm un sevi?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
