Nav noslēpums, ka mūsu pirmais ēdiens - mammas piens ir salds, un tas darbojas kā dabisks pretsāpju līdzeklis bērniem un zīdaiņiem. Tomēr visa pamatā ir mērenība! Vidusmēra cilvēkam dienā būtu nepieciešams uzņemt ne vairāk nekā 50 gramus jeb 10 tējkarotes tīra cukura.
Cukurs tiek pievienots ļoti dažādiem pārtikas produktiem un dzērieniem, tādēļ var būt visai sarežģīti aprēķināt ikdienā patērēto cukura daudzumu. Jāatceras, ka cukuru mēdz saukt arī par "balto nāvi", kas liecina, ka tik nevainīgs un nekaitīgs tas nemaz nav.
Populārākos mītus, kas saistīti ar šo iecienīto ikdienas kārumu - cukuru, skaidro uztura speciāliste Lizete Māldere
1. mīts - cukurs izraisa atkarību
Nevis atkarība, bet vēlme pēc labā!
Cukurs organismā strauji izmaina glikozes līmeni, tādējādi, īsā laika posmā no hiperglikēmijas ir iespējams sasniegt hipoglikēmiju, kuras rezultātā cilvēka organisms izjūt nepārvaramu vēlmi pēc enerģijas!
Veidojas sava veida apburtais loks - apēdam kaut ko saldu, pēc pusstundas atkal gribas ēst, paņemam atkal kaut ko saldu utt. Pamatojoties uz dažādiem pētījumiem, to nevar saukt par atkarību, jo cilvēka lielās alkas pēc vienkāršajiem ogļhidrātiem jeb cukuriem ir daudzveidīgas. Viena no tām ir saistīta ar serotonīna izdalīšanos, paaugstināto cukura līmeni asinīs un radušos laimes sajūtu pēc to apēšanas. Tāpat arī personīgo attieksmi pret saldumiem, motivāciju un gēnu - vides mijiedarbību. Tomēr visbiežāk šīs lielās vēlmes pamatā ir cilvēka priekšstats par to, kas ir garšīgs un viņa alkas pēc tā labākā.
2. mīts - cukurs izraisa hiperaktivitāti
Nepatiesi!
Pastāv uzskats, ka mazi bērni, saēdoties cukuru, kļūst ļoti aktīvi pat hiperaktīvi, taču patiesībā ēdieni ar augstu cukura daudzumu vairāk vainojami tieši pretēji pie viegla gurdenuma un slinkuma!
3. mīts - cukurs izraisa diabētu
Cukura nepanesamība ir sekas nevis cēlonis
Produkti, kas bagāti ar vienkāršajiem ogļhidrātiem jeb cukuriem, strauji izmaina cukura līmeni asinīs, tomēr tie nebūt nav par iemeslu diabētam, un, ja ar vielmaiņu viss ir kārtībā, organismam ar šīm izmaiņām jātiek galā.
Pirmā tipa cukura diabēts visbiežāk ir iedzimts, taču otrā tipa cukura diabēts rodas gan neveselīga dzīvesveida, gan arī aptaukošanās dēļ. Tāpēc ir jāpievērš uzmanību savam vidukļa apkārtmēram, lai tas sievietēm būtu līdz 80/88cm, vīriešiem - 97/102cm, kā arī optimālam ķermeņa svaram un aktivitāšu daudzumam ikdienā!
4. mīts - brūnais cukurs ir labāks par balto
Nepatiesi!
Pastāv nepareizs priekšstats, ka brūnais cukurs ir labāks. Patiesībā baltais un brūnais cukurs bieži vien ar neko daudz neatšķiras. Tas var būt tas pats baltais rafinētais cukurs jeb saharoze tikai iekrāsots ar melases jeb grauzdēto cukura sīrupu.
5. mīts - cukurs ir inde
Daļēja patiesība!
Kā jau par ikvienu pārtikas sastāvdaļu, arī par cukuru un sāli mēdz teikt - jo mērenāk to lietosim uzturā, jo labāk.
Tomēr pastāv situācijas, kad tējkarote cukura var izglābt cilvēka dzīvību! Kā, piemēram, brīžos, kad cukura līmenis asinīs ir tik zems un vērojams jau viegls reibonis, izturības sporta veidos - garo distanču skrējējiem, kā arī ļoti aizņemtiem cilvēkiem, kuriem vienkārši 24 stundas diennaktī ir par maz. Tieši garo distanču skrējēji ir atzinuši, ka dažādi atspirdzinošie dzērieni, kuru sastāvā ir cukurs, palīdz tiem ātri uzņemt nepieciešamo enerģijas devu veiksmīgai distances veikšanai un spēku atjaunošanai pēc skrējiena. Tomēr, lai tiktu galā ar cukuru, ikdienas ēdienkartei ir jābūt daudzveidīgai produktu izvēlē un dzīvesveidam aktīvam.
Esot fiziski aktīviem, enerģiskiem un veseliem, dažas tējkarotes cukura nedaudz kārumu nekaitēs, bet visā jāievēro mērenība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
