Kad dodies pie ārsta pārbaudīt holesterīna līmeni asinīs, parasti saņem padomu ēst mazāk tauku un treknu ēdienu. Tomēr ļoti maz no taukiem tiešām pārvēršas par holesterīnu, raksta dailyhealthpost.com, atsaucoties uz ārsti narturopāti Doniju Vilsoni. Kaitīgo holesterīnu daudz biežāk radot pārmērīgs ogļhidrātu, īpaši cukura patēriņš.
Lūk, kas notiek organismā, kad tas saņem pārlieku daudz ogļhidrātu vienā ēdienreizē.
Ogļhidrātus saturošā pārtika tiek sagremota, sadalot to atsevišķās glikozes molekulās, kas ir pietiekami mazas, lai caur zarnu sienām nokļūtu asinsritē. Tāpēc, ja apēsts pārāk daudz ogļhidrātu, asinīs ir augsts glikozes līmenis. Ja nav pietiekami daudz insulīna ( aizkuņģa dziedzera hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā), kas var ar to tikt galā, tai jāpaliek kaut kur citur organismā. Daļa no nevajadzīgās glikozes nokļūst aknās un pārvēršas par glikogēnu, ko organisms izmanto tad, kad neēdat – organisms uzkrāj rezerves "nebaltai dienai", kad, iespējams, cietīs badu. Tomēr arī aknām ir savas robežas. Kas notiek ar to glikozi, kas paliek pāri? Organismam ir trīs "izvēles":
- Pārveidot glikozi taukos, kas parasti koncentrējas vidukļa zonā – tautā saukta par "riepu";
- Pārveidot glikozi par lipīdiem (arī taukiem), kas uzkrājas asinsvados holesterīna un triglicerīdu viedā.
- Pārveidot glikozi par taukiem, kas tiek uzkrāti aknās, radot tā saucamo taukainās aknas jeb taukainās hepatozes sindromu.
Protams, ja ogļhidrātus pārdozē tikai retu reizi, tas nav diez ko bīstami. Bet, ja glikozes pieļaujamais daudzums tiek pārsniegts katru dienu kaut vai vienā maltītē, pat, ja pārējo dienas laiku cukuru neuzņem, organisms pierod pie lielā glikozes daudzuma un adaptējas veidos, kas var radīt problēmas.
Tā kā organismā ir pārāk daudz cukura un trūkst insulīna, tad aizkuņģa dziedzeris sāk ražot papildu insulīnu. Organisms atpazīst augstu insulīna līmeni kā stresa "menedžeri" un reaģē divos visai problemātiskos veidos:
- Rodas iekaisumi, kas veicina dažādas veselības problēmas. Dažas no tām ir visai maznozīmīgas un nekaitīgas, piemēram, pinnes, saaukstēšanās un infekcijas, bet dažas ir ļoti nopietnas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, autoimūnās slimības un pat vēzis.
- Rodas virsnieru dziedzera problēmas, kas arī stresa situācijās pastiprināti ražo hormonus, tāpēc veicina dažādas veselības problēmas, tostarp svara pieaugumu, diabētu un augstu asinsspiedienu.
Tāpat papildu insulīns rada arī aptaukošanos – rodas apburtais loks, kad tauki rada jaunus taukus. Gala rezultātā rodas pacientam var rasties tā saucamais metabolais sindroms: paaugstināts asinsspiediens, augsts cukura līmenis asinīs, augsts triglicerīdu līmenis un paaugstināts svars. Visi minētie faktori ļoti paaugstina kardiovaskulāro slimību, insulta un 2. tipa diabēta risku.
Labā ziņa ir, ka šai situācijai ir risinājums – jāsabalansē ogļhidrātu patēriņš un fiziskā slodze.
Ja tiek lietots veselīgs uzturs – pietiekams daudzums ogļhidrātu regulāri, organisms saņem pietiekami glikozes, kas atbilst izdalītā insulīna daudzumam, un organismam ir pietiekami enerģijas. Pat, ja reizēm glikozes ir nedaudz vairāk, organisms to uzglabā, bet nepārvērš taukos.
Informācijai:
Ogļhidrāti - nodrošina organismu ar enerģiju. kas nepieciešama augšanai un fiziskai aktivitātei. Tie palīdz organismam pilnvērtīgi izmantot pārējās vērtīgās vielas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
