Pākšaugi
Pupas un zirņi ir bagātīgs magnija avots, kam ir vitāli svarīga loma enerģijas producēšanā – magnijs ir iesaistīts vairāk kā 300 ķīmiskos procesos, kas notiek mūsu organismā. Šī minerālviela ir īpaši nepieciešama, ja aktīvi sporto, kā arī magnijs uzlabo noskaņojumu, koncentrēšanās spējas un paaugstina organisma noturību pret stresu un slodzi.
Spināti
Ja labprāt pārtiec no salātiem, iekļauj tajos pēc iespējas vairāk spinātu – tie palīdz apgādāt organisma šūnas ar mums tik nepieciešamo skābekli, kā arī neskaitāmos pētījumos atklāts, ka spināti ir viens no vērtīgākajiem produktiem, ko lietot uzturā, to neskaitāmo labo īpašību dēļ.
Kvinoja
Atsakies no baltajiem rīsiem un makaroniem – tie satur vienkāršos ogļhidrātus, kas izraisa straujas cukura līmeņa svārstības organismā, tām ietekmējot arī mūsu garastāvokli. Saliktajiem ogļhidrātiem bagātā kvinoja ir krietni vērtīgāks enerģijas avots, kas satur arī organismam nepieciešamās aminoskābes, bez kurām mēs nespējam pilnvērtīgi funkcionēt.
Tomāti
Tomāti satur antioksidantus, kas mazina iekaisuma procesus organismā, kā arī veicina šūnu atjaunošanās spējas un mazina alergēnu izraisīto kairinājumu. Tāpat tie uzlabo elpošanas sistēmas darbību un ļauj organismam efektīvāk cīnīties ar stresu.
Āboli
Tik ierastais auglis ir bagāts antioksidantiem, kas, līdzīgi tomātos esošajiem, mazina alergēnu izraisīto kairinājumu, kā arī ābolos esošās vielas lieliski uzlabo problemātiskas ādas stāvokli, likumsakarīgi pozitīvākam kļūstot arī mūsu noskaņojumam.
Lasis
Ja tavs noskaņojums ir krasi pasliktinājies pēdējā laikā, iespējams, organismam trūkst Omega-3 taukskābju. Protams, tās vari uzņemt arī, ēdot, piemēram, avokado, taču tieši lasī, tuncī un citās treknās zivīs atrodamās nepiesātinātās taukskābes organisms uzsūks visātrāk un efektīvāk.
Pētersīļi
Pētersīļi, gan svaigā, gan kaltētā veidā, satur daudz vitamīna K, kas ir nepieciešams normālai asinsritei un novērš iekaisuma procesus organismā, kā arī mazina osteoporozes attīstīšanās iespējamību.
Kurkuma
Kurkuma satur kurkumīnu – dzeltenu pigmentu, kas cīnās pret brīvajiem radikāļiem, mazinot to nodarīto kaitējumu organismam un attiecīgi attālinot novecošanu, kā arī novērš atmiņas pasliktināšanos un uzlabo koncentrēšanās spējas. Tāpat aromātiskā garšviela organismā vairo laimes hormonus.
Psihoterapeites Līgas Rupertes komentārs par uztura korelāciju ar noskaņojumu
Ja nomāktība ir kļuvusi par pastāvīgu dvēseles stāvokli, tad iespējams runāt par depresijas attīstīšanos. Šīs slimība ir pārāk komplicēta, lai varētu teikt, ka šokolāde vai kāda cita ēdamviela to varētu uzlabot ilgāk kā uz mirkli, kad neapšaubāmi rodas zināma labsajūta, kamēr ēdam to, kas mums garšo.
Depresiju, kas bieži ir saistīta ar stresu, var uzlabot, vispār pievēršot uzmanību savai veselībai: ideāli guļot vismaz 7- 8 stundas katru nakti, ēdot pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, kurā iekļauti dārzeņi, augļi, pilngraudu produkti, liesa gaļa un zivis, kā arī netrekni piena produkti.
Ārsti iesaka izvairīties no alkohola, kofeīna, smēķēšanas, bet saldumus un treknu barību lietot tikai ļoti mēreni. Ļoti svarīga ir izkustēšanās: vingrošana, staigāšana, sports. Diemžēl dažkārt mums ir apstākļi, kuri ierobežo iespējas dzīvot tik veselīgi, kā būtu vēlams. Tādos gadījumos varam tikai censties darīt labāko, ko nu katrs varam.
Dažreiz noderīgi arī padomāt, vai mūsu domas un vispārējā attieksme pret dzīvi neveicina stresu un depresiju. Nepalīdz, ja raizējamies par lietām, kuras nevaram mainīt, jūtamies par visu atbildīgi un vienmēr uztraucamies par to, ko citi par mums varētu domāt. Bieži saskatām tikai negatīvo, baidāmies no visa iespējamā, kas varētu notikt, arī tas rada depresiju.