"Veselīgs, sabalansēts uzturs" ir viens no populārākajiem saukļiem, ko dzirdam teju katru dienu, taču uztura speciālisti apgalvo, ka tas ir arī viens no vispārprastākajiem jēdzieniem. Un kā nu nē, veikalā taču nestāv kārbiņa ar šādu uzrakstu! Tādēļ svarīgi pašiem saprast, kas tas tāds.
Konsultē sertificēta uztura speciāliste Lizete Māldere
Veselīgs ir daudzveidīgs uzturs
Reizēm var atļauties apēst arī šokolādes tortes gabaliņu vai izdzert kādu saldināto dzērienu vai sulas glāzi. "Ir jāatceras - tas viss ir normāli tik ilgi, kamēr mūsu ēdienkarte ir dažāda, un organismam ir no kurienes smelties vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas pārtikas sastāvdaļas," skaidro speciāliste.
Zini, kāpēc kaut ko ēd vai neēd
Pēdējā laikā pieaug arī dažādu ēšanas filozofiju popularitāte, kuru sekotāji iesaka izvairīties no dzīvnieku izcelsmes vai, piemēram, glutēnu saturošiem produktiem, nereti bez jebkāda zinātniska pamatojuma.
"Ir jāatceras, ka katra produktu grupa ir unikāla un, to izslēdzot no savas ēdienkartes, ir jāmeklē alternatīvas. Piemēram, cilvēkam, kurš ikdienā nelieto svaigus dārzeņus un augļus, ir jādomā, kā uzņemt C vitamīnu, folskābi, balastvielas, antioksidantus un citus organismam nepieciešamos savienojumus," stāsta Māldere.
Jāuzņem pietiekami enerģijas – ne daudz, ne maz
Otrkārt, mums pret sevi ir jābūt kritiskiem un jāprot objektīvi izvērtēt ēdienkartes atbilstību dzīvesveidam. Jāuzņem tieši tikpat enerģijas jeb kaloriju, cik patērējam. Piemēram, stundu sēžot pie galda, 70 kilogramus smags cilvēks vidēji patērē vien 100 kilokalorijas, taču viena smalkmaizīte var saturēt pat 500 kilokaloriju un vairākas tējkarotes cukura, kas ar šāda veida aktivitāšu līmeni dienu dienā var rezultēties liekajos kilogramos.
Turpretī cilvēkam, kurš ik dienu ir fiziski nodarbināts un apmeklē treniņus, šīs papildu 500 kilokalorijas un cukurs var būt pat veselīgs un ļoti noderīgs. Tādēļ, lai arī, cik maz laika mums dienā būtu, tomēr ir jāatrod laiks kādām fiziskajām aktivitātēm - it īpaši, ja esi gardēdis un reizi pa reizei apēdat kādu našķi.
Visu ar mēru un pakāpeniski
Ir jāsaprot, ka piekopt veselīgu dzīvesveidu, tai skaitā arī mainīt uztura paradumus, mērķis ir laba pašsajūta un nevis sevis mocīšana. Tas sākas jau ar vienu pavasarīgu pastaigu un papildu zaļumiem pusdienu šķīvī, kritiskāku aci veikala plauktos un smaidu uz lūpām.
"Veselīgs dzīvesveids ir mērenība un līdzsvars starp mūsu izvēlēm un paradumiem," rezumē Lizete Māldere.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
