1974. gada Latviešu ārstu un zobārstu apvienības apkārtrakstā (izdots Viskonsinā) ir Raimunda Pavasara apraksts par leģiona galveno ārstu, pulkvežleitnantu Jāni Puriņu, kurš kopā ar docentu Arvēdu Alksni 1943. gadā izveidoja leģiona slimnīcu. 1975. gada aprīlī šis pats mēnešraksts publicējis arī paša Jāņa Puriņa atmiņas, bet cienījamais 1. pasaules kara un Atbrīvošanas cīņu dalībnieks, vēlāk Latvijas brīvvalsts laika Armijas štāba vecākais ārsts vairāk dalās atmiņās par to, kā Latvijas armija pārtapa 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā 1940. gadā un kā viņam Litenē izdevies izbēgt no nošaušanas.
Leģionā četrdesmitajos gados tika iesaukti gandrīz visi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes kara gadu absolventi vīrieši, bet tika iesaukti arī tie, kas bija augstskolu beiguši pirmskara gados, tāpat jaunākie asistenti, asistenti un līdz pat docentiem, piemēram, privātdocents Osvalds Mačs, asistenti Kārlis Arājs, Nikolajs Skuja (vēlāk viens no populārākajiem Latvijas internistiem, profesors, nodzīvoja 99 gadus), Jānis Makars, Jānis Pavārs, Jānis Reinhards (kā profesors acu ārsts bija viens no ietekmīgākajiem Pasaules Veselības organizācijas ekspertiem), Arvīds Vanags, Žanis Blumbergs un citi.