Šķavas, asaras un iesnas ik pavasari. Atspēkojam populārus mītus par alerģijām  (12)

Konsultēja Dr. Antra Beķere, pneimonoloģe-alergoloģe

Pavasaris ik gadu dara nopietnas raizes visiem, kas cieš no ziedputekšņu izraisītas alerģijas, tai skaitā alerģiskās astmas. Arī plaušu speciālistiem un alergologiem darba ir vairāk, jo pirmreizējie astmas gadījumi pavasarī tiek atklāti biežāk nekā citos gadalaikos. Kādi mīti un aplami priekšstati izplatīti par alerģisko astmu un kā, tos kliedējot, varam uzlabot savu veselību?

Nepareizi

Ja katru pavasari cilvēku piemeklē nopietna saaukstēšanās ar klepu, šķaudīšanu, iesnām, iespējams, pie vainas nav vāja imunitāte, bet gan organisma alerģiska reakcijas uz pavasara ziedputekšņiem. Ja cilvēku moka arī elpas trūkums un lēkmjveida klepus, diagnoze var būt daudz nopietnāka – iespējams, uz alerģijas fona attīstījusies epizodiskas norises astma, kas saasinās tieši pavasaros.

Diemžēl ir ne mazums pacientu, kas šādās situācijās nemeklē ārstu, bet izlīdzas pašu spēkiem. Piemēram, pret acu asarošanu lieto novecojušos pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļus, kas rada miegainību un noteikti neuzlabo dzīves kvalitāti. Būtu jāzina, ka alerģiskām reakcijām ir tieksme attīstīties. Ja cilvēkam ir alerģija pret ziedputekšņiem, ar laiku var pievienoties arī alerģija pret putekļiem vai mājdzīvnieku spalvām. Tāpēc vislabāk šādu atkārtotu pavasara saaukstēšanās vīrusu gadījumā konsultēties ar pulmonologu vai alergologu, lai saņemtu mūsdienīgu, kvalitatīvu un efektīvu ārstēšanu.

Nepareizi

Kaut gan 60–70 procenti no visiem astmas gadījumiem tiešām ir saistīti ar alerģiju, ļoti bieži astma attīstās arī citu faktoru ietekmē. Tā var parādīties pēc smagi izslimotas vīrusa infekcijas, smēķējot vai dzīvojot tabakas dūmiem piesārņotā gaisā, no putekļainas darba vides u.c. Katrā ziņā ir nepareizi ir teikt – dakter, man ir astma, gribu zināt, kāda man ir alerģija?

Nepareizi

Parasti uz pavasara pusi par alerģijām tiešām runājam vairāk un arī pacienti biežāk sūdzas par nepatīkamiem simptomiem, ko izraisa ziedputekšņi – acu asarošanu, iesnām un klepu. Tas ir tāpēc, ka ziedputekšņu koncentrācija pavasaros gaisā ir daudz lielāka nekā rudenī vai ziemā, turklāt katru gadu situācija mainās. Piemēram, pērn ziedēšanas laiks bija īpaši smags, jo sākās ļoti agri, jau februāra beigās. Cilvēki, kas daudzus gadus pavasaros cieta tikai no acu niezes, asarošanas, šķaudīšanas un iesnām, sāka sūdzēties arī par klepu un lēkjmveidīgu elpas trūkumu, un daudzos gadījumos viņiem tika atklāta alerģijas izraisīta astma.

Taču alergēni, kas var izraisīt alerģiskas organisma reakcijas, apkārtējā vidē aktīvi ir augu gadu. Mājas putekļu ērce, pelējums, dzīvnieku spalvas, atsevišķi pārtikas produkti – tie visi var izprovocēt alerģiskas reakcijas neatkarīgi no gadalaika.

Daļēji pareizi

Alerģijas izraisīta astma biežāk tiešām sākas bērnībā, taču nav izslēgts, ka cilvēks ar to saslimst arī pusmūžā. Jo vēlākos gados astma attīstās, jo mazāka ir tās saistība ar alerģijām un slimība grūtāk pakļaujas ārstēšanai. Bērniem alerģiskās reakcijas visbiežāk sākas no pārtikas produktiem – piena, olām, zivīm, riekstiem u.c.

Jo smagākas ir alerģiskās reakcijas bērnībā, jo lielāks risks, ka turpmākajā dzīvē var attīstīties astma. Pusaudža gados alerģiskie simptomi varvai pieklust, bet nereti pēc gadiem 10 vai 15 pēkšņi parādās astmas simptomi – elpas trūkums, lēkmjveidīgs klepus u.c.

Nepareizi

Lielākā kļūda, ko pieļauj daudzi astmas pacienti, ir astmas īslaicīga apārstēšana un atteikšanās no medikamentiem tūlīt pēc nepatīkamo simptomu izzušanas. Ja ir noteikta diagnoze "astma", jāsaprot, ka tā ir hroniska slimība, kuras ārstēšana ir ilgstoša. Lietojot medikamentus pareizi un atbilstoši ārsta izrakstītajām devām, var panākt ļoti labu astmas kontroli – simptomi ikdienā nav jūtami, cilvēks var sportot, mācīties, strādāt, un, iespējams, kādā dzīves posmā zāles vispār nebūs jālieto.

Taču, atsakoties no zālēm jau pēc īsa brīža, stāvoklis ilgtermiņā noteikti neuzlabosies un astmas simptomi drīz vien atjaunosies. Nez kāpēc cilvēki pieņem, ka tādas hroniskas slimības kā cukura diabēts, augsts asinsspiediens vai paaugstināts holesterīns ir jāārstē ilgstoši, lai panāktu rezultātu, taču attiecībā uz astmu šāda izpratne dažkārt izpaliek.