anoreksija
Foto: AP/Scanpix

Anoreksija (Anorexia nervosa) ir izplatīta 21. gadsimta ēšanas traucējumu saslimšana. Liela daļa neapzinās problēmas nopietnību, taču, laikus nesākot ārstēšanu, tiek neatgriezeniski bojāta veselība, t. sk., sievietes reproduktīvā veselība, un 13% gadījumu ir novērojamas pat letālas sekas.

Reti kura sākumā ir gatava atzīt, ka viņai ir ēšanas traucējumi, un vēl mazāk cietušo ir gatavas savlaicīgi uzsākt ārstēšanās procesu. Līdz ar to visbiežāk pirmo palīdzību nākas meklēt tieši viņu tuviniekiem vai draugiem, kuri redz situāciju no malas – redz, kā sieviete izsīkst, paliek vārga un kļūst vecumam, kā arī augumam neatbilstoši tieva. 

Anoreksija raksturojama ar ilgstošu un neveselīgu novājēšanu līdz fiziskam izsīkumam, apzināti ierobežojot ikdienā organismam nepieciešamo uzturvielu un kaloriju uzņemšanu. Ar to visbiežāk slimo pusaudžu vecumā – 13 līdz 14 gadiem un 17 līdz 18 gadiem. 90% gadījumu pacientes ir jaunietes. Šajā vecuma posmā no ēšanas traucējumiem cieš katra sestā meitene, bet tālu ne visām slimība tiek diagnosticēta. Otrs ēšanas traucējumu paveids ir bulīmija, kas rodas no bailēm būt resnai un ir saistīta ar epizodiskām pārēšanās un rīšanas lēkmēm, pēc kurām norit uzņemtās pārtikas mākslīga izvadīšana jeb tiek izraisīta vemšana. 

Vēlēšanās būt slaidai ir tikai aizbildinājums. Sākotnējais mērķis atbrīvoties no liekā svara pārtop par apmātību, kas liek doties arvien tālāk līdz rodas dzīvībai bīstamas un grūti ārstējamas slimības: anoreksija un bulīmija. Slimību pirmavots ir neatrisinātās emocionālās dabas problēmas, kā neapmierinātība ar sevi un savu izskatu, pašvērtējuma trūkums, radikālas pārmaiņas dzīvē, apkārtējās sabiedrības spiediens un tajā noteiktie skaistuma standarti. 

Diemžēl Latvijā anoreksijas un bulīmijas ārstēšanas iespējas ir ierobežotas – gan finansiālu un teritoriālu apsvērumu dēļ, gan pieredzējušu speciālistu pieejamības ziņā. Šo ēšanas traucējumu ārstēšana ir specifiska, prasa padziļinātu specializāciju, pacietīgu un neatlaidīgu darbu kā no medicīnas profesionāļiem, tā no pacienta un viņa ģimenes locekļiem. Jaunākie dati liecina, ka efektīvākais veids, kā sekmēt minēto ēšanas traucējumu ārstēšanu, ir izmantot multidisciplināru pieeju jeb komandas darbu, kurā tiek iesaistīta arī pacienta ģimene. 

Lai rastu atbildes un risinājumus Veselības centrs Vivendi organizē lekciju "Iespējams, man tuvam cilvēkam ir ēšanas traucējumi". Lekcijā psihoterapeite un psihiatre dr. Ilze Sestule pastāstīs par bulīmijas un anoreksijas izpausmēm, skaidros, kādi var būt slimību izraisīti riski un kādēļ ir nepieciešams veikt nopietnu abu minēto slimību ārstēšanu, kā arī izklāstīs, ko darīt, pie kā vērsties un kā palīdzēt ar ēšanas traucējumiem slimojošam tuviniekam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!