Kā sagaidīt Pūpolsvētdienu pēc senlatviešu tradīcijām  (5)

Tā kā ir daudzi ticējumi, ka pašā Pūpolsvētdienā nedrīkst neko nest no meža mājās, tad sagatavo jau iepriekš pūpolu buntīti un pēršanas rituālu veic svētdienas rītā, kad mājinieki vēl guļ un nenojauš par to, kas viņus sagaida.

Teicieni pie pēršanas ir ļoti dažādi, taču nozīme tiem ir viena – lai tuvinieki būtu veseli, skaisti, bagāti un svētīti:

• Pūpolī, pūpolī, apaļš kā pūpols, sarkans kā ābols, vesels kā ūdens, bagāts kā zeme!
• Pūpolī, pūpolī. Slimība ārā, veselība iekšā!
• Audz apaļš kā pūpols! Veselība iekšā, neveselība ārā!
• Esi mīksts un apaļš kā pūpols!
• Sveiks, vesels visu gadu, audz apaļš kā pūpols!
• Apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, sārts kā ābols, sārts kā ābols!
• Audzi apaļš kā pūpols un sārts kā lecoša saulīte!
• Pūpulu, pūpulu, apaļš kā pūpols; veselība iekšā, slimība laukā!

Ticējumi vēsta, ka Pūpolsvētdienā noperot kādu, kas ir slims, tas paliek vesels. Tāpat pūpolu zarus pēc pēršanas esot jāpaglabā, jo tie nesot svētību mājā.

Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, jādodas uz tuvējo strautu vai upi noskalot seju, jo ticējums vēsta, ka tad cilvēks būšot skaists.

Pūpolu svētdienā esot jābūt visu dienu mājās, tad visu gadu klāsies ļoti labi un uzspīdēs veiksme. Un arī cits ticējums vēsta, ka labāk atrasties mājās un šajā dienā nedrīkst neko no meža nest, citādi vasarā čūskas nākšot mājās.

Agrāk Pūpolsvētdienā ar zariem pēra arī lopus. Mūsdienās šis ticējums vairs nav tik aktuāls, taču tie, kuri audzē lopiņus, var svētdienā kūti un stalli izpušķot ar pūpoliem, jo tad lopi labi augšot un vairosies.

Kāds cits ticējums mudina Pūpolsvētdienā apēst pūpolu pumpurus – ja apēdīs vienu, tad nebūs bail no pērkona, bet, ja apēdīs trīs pumpuriņus, tad šis cilvēks nekad neslimošot ar drudzi.

Tāpat Pūpolsvētdienā esot jāvāra zirņu biezputra, lai nākamajā gadā būtu laba raža ar aitām. Bet, lai cūkas labi ēstu un barotos, jāvāra cūkas galva.

Pūpolu svētdienā nedrīkst ķemmēt matus, citādi tajos sametīsies utis – tik lielas kā pūpoli.