Bērnu ārstēšanu ārpus Eiropas varētu apmaksāt 50% apmērā; pārējais būtu pašu slimnieku un ziedotāju ziņā

VM ir sagatavojusi noteikumu projektu, lai paplašinātu to valstu sarakstu, kurā bērna ārstēšanos apmaksātu Latvijas valsts. Šneiders skaidroja, ka problēma slēpjas aspektā, ka Latvijas apmaksātu medicīnisku palīdzību nevar saņemt valstīs, kuras nav ES vai EEZ valstis. Noteikumu projektā šis ierobežojums ir svītrots, lai bērns valsts apmaksātu palīdzību, ja nepieciešams, varētu saņemt arī citās valstīs, kā tas bija deviņgadīgā Dāvja gadījumā.
Šneiders skaidroja, ka līdzekļus fonds varētu iegūt gan no valsts budžeta, gan sabiedrības ziedojumiem. Šobrīd projektā paredzēts, ka no fonda līdzekļiem ārstēšanos ārpus ES un EZZ varētu apmaksāt 50% apmērā, bet ne vairāk kā 150 000 eiro.

Šneiders, vaicāts, vai arī, piemēram, salīdzinoši mazas ārstniecības izmaksas tiktu apmaksātas tikai 50% apmērā, norādīja, ka šāds regulējums attiektos uz visām izmaksām.

VM projektu tuvākajā laikā plāno iesniegt izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē.

Jau ziņots, ka otrdien "TV3 Ziņās" veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) atzina, ka patlaban nav risinājuma, kā palīdzēt smagi slimiem pieaugušajiem gadījumos, kad valsts viņu ārstēšanu neapmaksā. Tomēr ministrs skaidroja, ka top plāns, kā valsts varētu palīdzēt šādās situācijās nonākušiem bērniem.

Kā ziņots, asinsvadu ķirurga Jāņa Rozentāla dzīvības glābšanai iedzīvotāji šomēnes saziedojuši 105500 eiro, kas ir sākotnēji nepieciešamā summa aknu transplantācijas procedūrai. Valsts aknu transplantāciju apmaksā tikai bērniem, turklāt pati manipulācija Latvijā netiek veikta.

Savukārt aizvadītā gada jūlijā iedzīvotāji saziedoja 120000 Zanei, kurai bija nepieciešama plaušu transplantācija. Arī šo manipulāciju pieaugušajiem Latvijā neapmaksā.

Vēl pērn decembrī iedzīvotāji dažu dienu laikā saziedoja 317173 eiro deviņgadīgā Dāvja ārstēšanai. Vēl 100 000 eiro piešķīra valsts. Dāvim tika konstatēta smaga kombinēta patoloģija saistībā ar nepareizu limfas atteci no vēdera dobuma orgāniem. Dāvja ārstēšana bija iespējama vienīgi ASV, Filadelfijā. Dāvis bija pirmais pacients, kuram bija nepieciešama ārstēšana ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas - ārpus šīm teritorijām bērniem nepieciešamo ārstēšanu valsts neapmaksā.

Pēc tam, kad iedzīvotāji bija saziedojuši naudu Dāvja ārstēšanai, vairāki ministri paziņoja, ka tiks strādāts pie tā, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Pērn 1.decembrī LTV raidījumam "Rīta panorāma" finanšu ministrs Jānis Reirs (V) sacīja, ka Belēvičs un labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) steidzami izstrādās apdrošināšanas modeli, lai nākotnē neatkārtotos tādi gadījumi, kāds skāris deviņus gadus veco Dāvi.

Neilgi pirms tam Belēvičs sacīja, ka varētu uzrunāt labklājības ministru, lai lūgtu viņam iespēju novirzīt daļu sociālās apdrošināšanas budžeta naudas iedzīvotāju veselības apdrošināšanai.

Kā iepriekš informēja VM, Belēvičs. tiekoties ar labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS), esot iezīmējis VM redzējumu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai paplašinātu to valstu loku, kurās Latvijas iedzīvotāji var saņemt nepieciešamo ārstēšanu, ja Latvijā šādu palīdzību nevar sniegt. Finansējums šādu retu gadījumu apmaksai būtu izdalāms atsevišķā fondā, kur līdzekļi daļēji varētu tikt iemaksāti no valsts budžeta, gan arī piesaistīti ar ziedojumiem.