Bailes, neziņa un klusēšana. Speciālistes viedoklis par krūts vēža pacienšu pārbaudēm un iespējām

Krūtis ir jāpārbauda regulāri, jo tas ir viens no orgāniem, kurā mēdz būt gan labdabīgas, gan ļaundabīgas slimības. Tā kā dzīvē apmēram 12 reizes biežāk sastopamas labdabīgas pārmaiņas, krūšu pārbaudes sievietēm kalpo drošībai – ja sievietes kaut ko satausta, ir svarīgi nedomāt drūmas domas, bet laicīgi doties pie ārsta un pārbaudīties, atzīst daktere Baltiņa. 

Ikvienai sievietei regulāri ir jāveic pašizmeklēšanās. Tas nozīmē, ka sievietei pašai regulāri jātausta savas krūtis reizi mēnesī. Sievietēm, kurām ir regulārs menstruālais cikls, kuras lieto hormonu kontracepciju vai hormonu aizstājtabletes un tiek novērota regulāra asiņošana vai smērēšanās, piemērotākais pārbaudes laiks ir jauna iepakojuma atvēršanas diena jeb pirmās

Savukārt sievietēm, kurām menstruāciju vairs nav, nepieciešamība pēc pārbaudes jāizvērtē dinamiski, jo menopauzes stadijā pārbaudes laiks nav būtisks. 

"Jāatzīst, ka diezgan straujš saslimstības gadījumu skaita pieaugums ir vērojams tieši pēc 35 gadu vecuma, tamdēļ sievietēm šajā vecuma grupā krūšu veselībai vajadzētu pievērst īpašu uzmanību, veicot pārbaudes reizi gadā vai pēc sūdzībām, bet jaunākām sievietēm jāveic regulāra krūšu pašpārbaude, kā arī pie ārsta uz pārbaudēm jādodas reizi divos gados," skaidro ārste.

Krūšu pašpārbaude ir pašiniciatīva, kura palīdz noteikt veidojumus krūtīs, visbiežāk pie ārsta vēršoties tieši tās sievietes, kuras aizdomīgus veidojumus sataustījušas pašas.

Ļoti liela daļa sieviešu apgalvo, ka viņas nezina, baidās vai nespēj izskaidrot to, kas ir tas, ko viņas satausta. "Viņām liekas, ka tur ir visādas briesmu lietas, taču, kad es kā ārsts iztaustu, iespējams, nekas tik briesmīgs tur nav, tāpēc vēlreiz uzsveru, mīļās sievietes, nebaidieties un dodieties pārbaudīties laicīgi!" uzsver Baltiņa.

"Lai arī saslimstība ar krūts vēzi daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir lielāka nekā Latvijā, varu apgalvot, ka saslimstība šeit pieaug. Populācija Latvijā noveco – krūts vēzis, neskatoties uz to, ka ir traģiski gadījumi arī jaunām sievietēm, pamatā visvairāk novērojams sievietēm pēc 50 gadu vecuma. Pateicoties tam, ka ir pieejamas kvalitatīvas diagnostikas iespējas un sievietes ir informētas par pārbaudes iespējām, pieaug to sieviešu skaits, kuras zina, ka ir tāda ultrasonogrāfija, mamogrāfija."

Tiesa, nevaram cerēt, ka momentāli Latvijā būs tik ideāla situācija, kā tas ir citviet pasaulē, kur skrīninga programmas ir jau hronoloģiski senāk ieviestas. Tas, kas šobrīd notiek, liecina, ka tendence ir pozitīva un sievietes riska grupā izmanto valsts apmaksāto krūšu pārbaudi – mamogrāfiju.

Pēdējos gados situācija tiešām mainās un uzlabojas, jo pieaugot tieši I un II stadijas īpatsvars, kā rezultātā mazinās III un IV stadijas apmēri, kas nozīmē, ka šobrīd pie ārsta novēloti griežas tikai katra trešā sieviete! Šeit gan iemesli ir ļoti dažādi – bieži vien sievietes neiet pie ārsta, pat ja viņas jūt, ka kaut kas nav labi, kā arī klibo sadarbība ar ģimenes ārstiem. "Tas, uz ko šobrīd aicinu ģimenes ārstus – ja sievietes pašas aktīvi neiet pie ārsta, rūpīgāk sekot līdzi un aicināt sievietes veikt pārbaudes vai apskatīt tās pašiem. Iespējams, šī situācija mainītos un krūts vēzi būtu iespējams atklāt savlaicīgi!"

Diemžēl līdz galam nezinām, kāpēc krūts vēzis veidojas. Zināms, ka smēķēšana veicina plaušu vēzi, ka papilomas vīrusa infekcija veicina dzemdes kakla vēzi, taču ļoti daudz citu audzēju gadījumos mums ir tikai nojausma, pētījumu dati, kas parāda, ka pastāv kaut kādas sakarības starp, piemēram, hormonu lietošanu un krūts vēzi, bet 100 % nevaram izteikt šādu apgalvojumu. "Tādēļ man nav konkrētu padomu, kā nesaslimt, man ir padomi, kā neielaist slimību, un tā galvenokārt ir regulāra krūšu pārbaude!

Lai slimību neielaistu, pirmkārt, ja sieviete ir tajā vecuma grupā, kad uz viņu attiecas skrīnings, lūdzu, ejiet un līdzi paņemiet Nacionālā veselības dienesta atsūtīto uzaicinājuma vēstuli, jo katrai sievietei vēstulē ir individuālais kods. Jau tālāk ar šo kodu sieviete, atkarībā no skrīninga mamogrāfijas atrades, var pretendēt uz ātru piekļuvi pie speciālista papildizmeklējumu veikšanai."

Pat, ja krūts vēzis ir diagnosticēts, nevajag padoties un salīdzināt sevi ar citām pacientēm, stāsta ārste. Viena diagnoze varot noritēt pilnīgi atšķirīgi – ir audzēji, kas terapijai padodas ļoti labi, bet ir arī tādi, kas tai padodas sliktāk. To prognozēt iepriekš diemžēl neesot iespējams, jo tas var dinamiski mainīties arī terapijas gaitā. 

Ja agrāk vēzis bija tabu tēma, kura vārdu baidījās pat izrunāt, cilvēkiem tika stāstīts, ka tā ir slikta slimība, nesmukas šūniņas u.tml., tad šodien var un vajag par to runāt atklātu valodu, jo cilvēkam ir jāzina, cik izplatīta tā ir, kādi ir šīs slimības bioloģiskie rādītāji un citi faktori. 

"Ja cilvēks saprot, kāpēc viņš cieš, viņš parasti ir labāk motivēts nekā, ja viņam vienkārši pasaka – tā vajag un viss! Uzskatu, ka ārstam ir jābūt ne tikai vēlmei, bet arī laikam, lai izrunātu ar pacientēm visus jautājumus, pat ja pacientes ir nobijušās, satraukušās, bēdīgas vai nomāktas, radot cerību uz veiksmīgu ārstēšanās procesu, jo medicīna progesē! Un kas var būt labāks, kā sniegt iespēju bērnam, pateicoties medicīnas attīstībai, uzdāvināt mammu, kaut uz gadu! Ir vērtības, ko mēs naudas izteiksmē nevaram novērtēt, un šī ir viena no tām! 

Bija laiks, kad sievietes par to runāja ļoti nelabprāt un runāja tikai tad, kad viņas bija pilnīgi veselas un bailes, ka slimība vairs nekad neatgriezīsies – pārgājušas. Tā ir ārkārtīgi liela sevis pārkāpšana, sevis pārlaušana, lai par to sāktu runāt. Priecē, ka šis ledus palēnām tiek lauzts un ka par to parūpējušās sievietes, kuras nebaidās rādīt piemēru un iedrošināt citas sievietes iedvesmojot. Es vienmēr esmu uzsvērusi, ka negatīva informācija nekad nemotivēs pozitīvā virzienā, savukārt pozitīva informācija vienmēr motivēs!"

Pašām sievietēm jāveic krūšu pašpārbaudes un laiku pa laika jautā savam ģimenes ārstam, ginekologam, vai Jums nevajag veikt kādu papildu izmeklējumu! 

Es nevaru dot padomu, kā nesaslimt, jo vienkārši šādu ideju nav un pagaidām daudz kas ir miglā tīts! Taču varu apgalvot, ka regulāra krūšu pārbaude ir drošības garants – pat ja šis audzējs attīstīsies, to atklāsim savlaicīgi un varēsim ārstēt!

Dace Baltiņa ir viena no izglītojoši informatīvās brošūras "Saki vēzim - Nē!" autorēm.
Ar brošūru iespējams iepazīties jebkurā bibliotēkā Latvijā. 

Brošūras elektronisko versiju iespējams aplūkot un lejupielādēt: www.onko.lv.

Lai veicinātu sieviešu informētību par savlaicīgu krūts veselības pārbaužu nepieciešamību, jau piekto gadu tiek organizēta krūts veselības informatīvā kampaņa "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu! ar mērķi atgādināt sievietēm par regulārām ikmēneša krūts pašpārbaudēm un aicināt sievietes vecumā no 50 – 69 gadiem (riska grupa ar paaugstinātu krūts vēža risku) izmantot Valsts sniegto iespēju bez maksas reizi divos gados veikt krūts izmeklējumu ar mamogrāfijas metodi. Šogad kampaņa tiks atklāta 10. aprīlī.