vēdersāpes
Foto: Shutterstock

Rota vīrusa infekcija ir ļoti lipīga un izplatīta slimība, kam nav ne sezonalitātes, ne vecuma ierobežojuma, tādēļ tā ik pa laikam "uzplaiksnī" kādā vietā, aplipinot daudzus. Lai arī šogad zīdaiņiem ieviesta apmaksāta pote pret vīrusu, vēl pāragri spriest par tās efektivitāti, un vērts zināt, kā sevi pasargāt un kā rīkoties, ja mājās ir slimnieks.

Konsultē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Gunta Laizāne

Rota vīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīgs galvenokārt gremošanas trakta iesaistīšanās.

Galvenās saslimšanas pazīmes - pēkšņs sākums, atkārtota vemšana, bieža, ūdeņaina vēdera izeja, sāpes vēderā, galvassāpes, vājums, slikta apetīte, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Pazīmes parādās 1 - 2 dienu laikā pēc inficēšanās.

Infekcijas avots parasti cits slimnieks, bet pieaugušajiem slimība mēdz norisināties bez simptomiem, tomēr viņi ir vīrusa nēsātāji, kas var būt infekcijas avots. Slimnieks vīrusu izdala vidēji 7 - 14 dienas, bet ja imunitāte ir novājināta – vēl ilgāk.

Vīrusu dzīvotspēja uz dažādiem priekšmetiem un virsmām ir līdz pat 72 stundām.
Rotavīrusu infekcijas izraisītājs izdalās no cilvēka organisma ar fekālijām un iespējama infekcijas pārnešana gaisa - pilienu ceļā (runājot, klepojot, šķaudot) vai saskaroties ar slimnieka vai vīrusu nēsātāja piesārņotiem priekšmetiem.

Rota vīruss pieaugušajiem

Ar rota vīrusu var saslimt gan vasarā, gan ziemā. Turklāt tā nav tikai bērnu infekcija un ar to var saslimt visa mūža garumā: pirmās inficēšanās reizes parasti ir vissmagākās, kad parādās simptomi, bet, tā kā organisms izstrādā nosacītu imunitāti, turpmākās inficēšanās parasti ir vidēji smagas vai asimptomātiskas.

Tādēļ parasti vissmagāk ar rota vīrusu slimo bērni līdz divu gadu vecumam, bet tā simptomi pakāpeniski samazinās ap 45 gadiem. Ja inficējas jaundzimušais, visbiežāk saslimšana noris vidēji smagi vai asimptomātiski, savukārt vissmagākie simptomi un saslimšana skar bērnus aptuveni sešu mēnešu vecumā līdz diviem gadiem, vecāka gadagājuma cilvēkus un sasirgušos ar imūnās sistēmas funkciju traucējumiem. Bērnībā iegūstot imunitāti, lielākā daļa pieaugušo nav uzņēmīgi pret rota vīrusu, tomēr pieaugušais var būt vīrusa pārnēsātājs.

Vīrusam ir pieci tipi: A, B, C, D un E. Cilvēki visbiežāk inficējas ar A tipa vīrusu, kas izraisa vairāk nekā 90% inficēšanās gadījumu. Visi vīrusa tipi skar arī dzīvniekus.

Vai tā uzskatāma par bīstamu slimību?

Foto: PantherMedia/Scanpix


Slimības bīstamība slēpjas dehidratācijā, jo rota vīrusa infekcijas laikā bērni cieš no vemšanas un diarejas, līdz ar to tiek strauji zaudēts šķidrums. Tā kā Latvijā tiek atbalstīta krūts barošana, vairums bērnu līdz divu gadu vecumam nav trenēti dzert no pudelītes, bet ar karotīti viņus padzirdīt ir ļoti grūti. Piemēram, septiņus astoņus mēnešus vecs un desmit kilogramus smags bērns labākajā gadījuma dienā izdzer ap 50 mililitriem šķidruma. Ja sākusies vemšana un diareja, viņam četrās līdz sešās stundās būtu jāuzņem ap litru šķidruma, ko tehnisku iemeslu dēļ mājās diemžēl nevar nodrošināt. Bērniem, kuru nonāk stacionārā, pārsvarā ir 2. un 3. pakāpes dehidratācija, kas jau saistīta ar urīna izdales traucējumiem, tādēļ bērniem stacionārā tiek veikta venozā rehidratācija.

Mēdz būt gadījumi, ka pēc inficēšanās ar rotavīrusu, aktualizējas slēptas fona slimības, vai pievienojas kāda superinfekcija, kas dažos gadījumos var beigties pat ar pacienta invalidizāciju. Ir zināms, ka rotavīrusus infekcija ES katru gadu izraisa ap 200 nāves gadījumu.

Cik ilga parasti ir ārstēšanās? Kādi ir pamatprincipi, kas jāievēro, lai ātrāk izveseļotos?

Lai pasargātu sevi no rotavīrusu infekcijas un mazinātu infekcijas izplatīšanos, ļoti svarīgi ievērot personīgo higiēnu: bieži mazgāt rokas, it īpaši pēc zīdaiņa kopšanas, tualetes apmeklēšanas, pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms un pēc ēdienu gatavošanas, bērnu autiņu maiņas, pirms pieskaršanās priekšmetiem vai rotaļlietām, kuras lieto bērns, pēc kontakta ar slimnieku, kam konstatēta infekcijas slimība. Vecākiem ir pastiprināti jāuzrauga, lai bērni neliktu mutē pirkstus un dažādus priekšmetus, īpaši sabiedriskās vietās.

Cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas pazīmes, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu, transportēšanu, realizēšanu.

Slimie bērni nedrīkst apmeklēt bērnu kolektīvus – bērnudārzus, skolas, pulciņus, pasākumus utt. Organizētos kolektīvos jāievēro tīrīšanas un dezinfekcijas režīms. Ja mājās ir rotavīrusu infekcijas slimnieks, jāievēro piesardzības pasākumi: slimniekam jāizmanto individuālie kopšanas līdzekļi un trauki; telpu uzkopšanai jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi, jāvēdina telpas un jāierobežo kontakti ar slimnieku, tomēr jāatzīmē, ka šī profilakse nav pilnībā spējīga aizkavēt minētā infekcijas attīstību ciešas saskarsmes gadījumā.

Vienīgā efektīvā profilakse rota vīrusu infekcijas ierobežošanai ir zīdaiņu vakcinācija.

Cik izplatīta ir šī saslimšana, un vai valsts apmaksātā vakcinācijas iespēja bērniem jau dod kādus rezultātus?

Rota vīrusu infekcija ir līderis starp visām zarnu infekcijām, kā attīstītās, tā jaunattīstības valstīs (40% no visām zarnu infekcijām).

Valsts imunizācijas programmā iekļautā vakcinācija pašlaik pasargā tos bērnus, kuri ir vakcinēti (pret smagām slimības formām un komplikācijām). Par vakcinācijas ietekmi uz saslimstību Latvijā ir pāragri spriest. To varēs sākt vērtēt, kad būs zināms vakcinācijas pārklājums, tātad ne ātrāk kā pēc gada. Citu valstu pieredze liecina par izteikti pozitīvu ietekmi uz saslimstības un mirstības rādītājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!