Foto: Shutterstock
Ja uzskati, ka vienīgais noguruma cēlonis ir nepietiekams miega daudzums un nebeidzamu darbu gūzma, tu maldies! Ikdienā esam pakļauti neskaitāmiem faktoriem, kas atsaucas uz mūsu pašsajūtu un enerģijas līmeni, ietekmējot gan noskaņojumu, gan darba spējas. Lūk, ekspertu komentāri par deviņiem noguruma cēloņiem, par ko ikdienā pat nenojaušam.

Noguruma dēļ izlaisti treniņi

Ja pēc garas darba dienas nolem izlaist sporta zāles apmeklējumu vai ierasto došanos skriet, lai it kā atjaunotu enerģijas rezerves un atpūstos, ņem vērā, ka patiesībā tu šādi sev tikai kaitē.

Džordžijas Universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka pat 20 minūšu garas fiziskās aktivitātes dienā patiesībā ievērojami uzlabo mūsu noskaņojumu un pašsajūtu, veicinot sirds un asinsvadu sistēmas darbību, kā arī apgādājot organismu ar skābekli, kas ir vitāli nepieciešams enerģijas ražošanai. Ja jūties iztukšota, dodies vismaz 20 minūšu garā pastaigā – tava pašsajūta uzlabosies nekavējoties, labākam kļūstot arī garastāvoklim!

Nepietiekams ūdens daudzums

Foto: Shutterstock

Pat, ja ciet vien no nelielas dehidratācijas, tavs enerģijas līmenis ievērojami krītas, apgalvo mediķi. Ainis kļūst biezākas, kā rezultātā iekšējie orgāni saņem mazāk skābekļa un tiem nepieciešamo uzturvielu. Lai dienā izdzertu pietiekami daudz ūdens, izmanto kādu vienkāršu paņēmienu optimālā šķidruma daudzuma, kas tavam ķermenim nepieciešams, noteikšanai.

Savu ķermeņa masu kilogramos dali ar divi, tā iegūstot litrus, kas tev dienā jāizdzer. Piemēram, ja sver 60 kilogramu, tavam organismam būtu nepieciešami trīs litri ūdens. Protams, tā daudzums variēs no veselības stāvokļa – piemēram, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām pārmērīgs šķidruma daudzums kaitēs, brīdina ārsti.

Pārsteidzošus dehidratācijas simptomus meklē šeit.

Nepietiekams dzelzs daudzums

Foto: Shutterstock

Koncentrēšanās spēju pavājināšanās, muskuļu nespēks un nogurums ir izplatītākie dzelzs trūkuma simptomi, ko rada apgrūtināta skābekļa piegāde organisma šūnām. Lai uzņemtu vajadzīgo dzelzs daudzumu, uzturā iekļauj pākšaugus, bietes, olas, spinātus, zaļumus un salātus, riekstus, tumšo šokolādi un zemesriekstu sviestu, kombinējot šos produktus ar C vitamīnu saturošiem ēdieniem (C vitamīns nepieciešams, lai dzelzs organismā uzsūktos).

Gadījumā, ja dzelzs trūkums organismā ir hronisks un pašsajūta neuzlabojas, noteikti vēries pie ārsta, lai veiktu padziļinātas analīzes.

Pārspīlēšana

Foto: Shutterstock

Noguruma cēloņi var būt ne tikai fiziski (nepietiekams naktsmiers, vienveidīgs uzturs utt.), bet arī emocionāli. Ja tev ir tieksme satraukties pat vismazākajiem sarežģījumiem un tos ievērojami pārspīlēt, tu ātri vien jutīsies izdegusi un izsmelta. Lai mazinātu nervozitāti, nodarbojies ar sportiskām aktivitātēm, apsver meditācijas apgūšanu, iekļauj savā ikdienā jogu un elpošanas vingrojumus, kā arī nodarbojies ar lietām, kas tevi aizrauj, tā vairojot pozitīvas emocijas.

Brokastu neēšana

Foto: Shutterstock

Ēdiens ir mūsu organisma degviela, un brokastis no rītiem vēlams ēst obligāti, lai iedarbinātu gremošanas procesus, apgādātu ķermeni ar enerģiju un "pamodinātu" vielmaiņu. Brokastīs ēd pilngraudu produktus, olbaltumvielas, augļus un dārzeņus, kā arī uzņem veselīgās taukskābes, lai sniegtu organismam nepieciešamās vielas normālai tā funkcionēšanai.

Nekārtīga apkārtējā vide

Foto: Shutterstock

Prinstonas Universitātes pētnieki atklājuši, ka nekārtīgs darba galds ievērojami samazina mūsu koncentrēšanās spējas un enerģijas līmeni, kā arī smadzeņu spēju apstrādāt uztverto informāciju. 

Lai to novērstu, katras darba dienas noslēgumā pārliecinies, vai tavs darba galds ir sakārtots, piezīmes – pārskatāmas un dokumenti – sašķiroti. Tas ļaus nākamo dienu uzsākt ar svaigiem spēkiem un pārliecību par veicamajiem uzdevumiem.

Strādāšana brīvdienās un atvaļinājumā

Ja pārbaudi darba e-pastu brīdī, kad tev vajadzētu laiskoties pie baseina, baudot sūri grūti nopelnīto atpūtu ilgi gaidītā ceļojumā, tu riskē piedzīvot izdegšanas sindromu. 

Lai mūsu prāts un ķermenis spētu pilnvērtīgi darboties, tiem ir nepieciešama atpūta un periodiska atslēgšanās no darba uzdevumiem pilnībā. Tas ļaus vēlāk tev strādāt krietni produktīvāk, radošāk un efektīvāk, skaidro psihologi.

Glāze vīna pirms došanās pie miera

Foto: Shutterstock

Lai gan šķiet, ka glāze vīna palīdzēs atslābināties, patiesībā alkohols negatīvi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, veicinot nemieru un depresiju, skaidro Ņujorkas Neiroloģijas un Miega centra speciālisti.

Alkoholam organismā pārstrādājoties, tas rada vielas, kas rosina adrenalīna izstrādāšanos. Tā ietekmē miegs kļūst saraustīts, kā rezultātā vari iemigt ātri, bet pamosties nakts vidū, ciešot no bezmiega. Lai to novērstu, nelieto alkoholu vismaz četras stundas pirms došanās pie miera, aicina mediķi.

Ilga gulēšana brīvdienās

Foto: PantherMedia/Scanpix

Kurš gan nav atļāvies brīvdienās pagulēt ilgāk, tā it kā atgūstot nokavēto miegu? Patiesībā tas, kā apgalvo eksperti, nav iespējams un vien sabojā mūsu miega paradumus, radot grūtības iemigt vēlāk un enerģijas trūkumu, kā arī miegainību dienas tālākajās stundās.

Šai sakarā krietni vērtīgāk būs nosnausties pēcpusdienā, ļaujoties 20 minūtēm atpūtas, iesaka miega speciālisti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!