Svarīgi pievērst uzmanību tam, kas tieši nav labi, saprast, kā jūtaties, un precīzi izstāstīt to ārstam. Ja ir mūžīgs nogurums un apātija, pie vainas var būt, piemēram, vairogdziedzera pastiprināta vai pavājināta darbība, ražojot hormonus. Šādā gadījumā problēmu uzrādīs asins analīze, un ārsts varēs izrakstīt atbilstošus medikamentus. Tāpat, iespējams, ka organismam trūkst kādas minerālvielas vai vitamīni.
Nepārejoša miegainība dienas laikā un reibonis, iespējams, var būt saistīt ar stresu vai ielaistu infekciju. Tāpat ārsts var nozīmēt miega pētījumu, lai noteiktu, vai nesirgstat ar miega traucējumiem, piemēram obstruktīvo miega apnoju, ko izraisa elpošanas īslaicīga apstāšanās miegā.Tas var traucēt atpūtai un atstāt iespaidu uz veselību, kaut arī paši to pat nemanām. Šādus miega traucējumus var ārstēt, un pēc tam cilvēks var pa īstam atpūsties.
Savukārt, ja nogurumam pievienojas arī elpas trūkums – miera stāvoklī vai pie nelielas slodzes, piemēram, kāpjot pa kāpnēm, tas var liecināt par sirds slimībām – kardiomiopātiju, aritmiju vai kādu citu. Ārstēšana šādos gadījumos ir gan dzīvesveida un uztura izmaiņas, gan smagākos gadījumos arī operācijas vai kardiostimulatoru ievietošana.
Visbeidzot, ja jums šķiet, apātija nekad nebeidzas un nekas nesniedz prieku, tas var liecināt arī par depresiju, kas ir nopietna slimība, bet ar to var cīnīties, tāpēc jādodas pie ārsta uz konsultāciju.
Par laimi, lielākajā daļā minēto problēmu iespējams palīdzēt, tikai jāgrib un jācenšas ko mainīt, vēršoties pie ārsta, lai veiktu nelielu “detektīva darbu” un atklātu noguruma iemeslu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
