Augu vākšana un izmantošana veselības uzturēšanā un slimību ārstēšanā tiek izmantota jau sen. Taču, ja tu vēl neesi neko par to dzirdējis un vēlies uzzināt, kā ievākt dažādus dabas brīnumus, kurus varēsi izmantot veselības profilaksei, tad šis ir īstais brīdis, jo daba ir atmodusies un piedāvā plašu lapu, pumpuru, ziedu un augļu klāstu.
Kā atpazīt un kur doties meklēt ārstniecības augus?
"Augi ir jāpazīst, jo tie var būt ļoti līdzīgi. Dažreiz ir viegli sajaukt augus, kurus drīkst ņemt un kurus nē," stāsta farmācijas doktore Vija Eniņa. "Cilvēkam, pirms došanās augu meklēšanā, vajag vismaz minimālu zināšanu krājumu, citādi visādi brīnumi var sanākt."
Vija iesaka lasīt grāmatas, jo tur ir atrodama plaša informācija par dažādiem ārstniecības augiem, kā arī pievienotas fotogrāfijas, lai augus varētu atšķirt.
Lielākajā daļā grāmatu, kā arī interneta portālos ir pateikts, kādos apstākļos konkrētie augi ir sastopami un kur vislabāk tos meklēt.
"Vislabāk ārstniecības augus būtu meklēt savā personīgajā īpašumā – dārzā, tīrā pļavā vai takas malā, kā arī mežā. Daudzas teritorijas ir privātas, taču, ja pašam nav savs īpašums, tad droši var doties meklējumos uz Latvijas valsts mežiem, taču diemžēl mežos nevarēs atrast visus ārstniecības augus."
A. Frīdenbergas grāmatā "Meža aptieka" minēts, kur vislabāk doties, lai atrastu konkrētus augus. Piemēram, lai atrastu miltenes, jādodas uz priežu silu, kur zemi klāj baltais ķērpis, baldriānu jāmeklē mitrās vietās, piemēram, meža pļavās, savukārt vērmeli var atrast meža malās. Ceļmallapu gandrīz jebkurš atpazīs un zinās, kur tās aug, jo to nosaukums jau pasaka priekšā – ceļa malās.
Vija ļoti iecienījusi Usmas ezera apkārtni, jo tur esošajos mežos varot atrast daudz dažādus medicīnas labumus – brūkleņu lapas, mellenes, asinszāli u.c.
Kas augos ir vērtīgs?
"Augi ir visvieglāk pieejamā dabas aptieka, turklāt nav jātērē līdzekļi, lai tos iegūtu. Tajos ir daudz un dažādi cilvēka veselībai nepieciešami vitamīni, tāpēc, jo lielāka būs ievākto augu daudzveidība, jo vairāk vitamīnu tiks iegūti," uzsver Vija.
Tāpat farmaceite stāsta, ka mājas apstākļos ārstniecības augus ir jālieto, kad cilvēks ir vesels – profilaksei, jo, kad ir jau piemetusies kāda slimība, tad ir par vēlu un ārstēšanai jāizmanto jau citi medikamenti.
Ārstniecībā izmantojamās vielas augos ir izvietotas nevienmērīgi: citiem augiem vērtīgāk ir izmantot lapas, piemēram, miltenēm, brūklenēm, ceļmallapām, maijpuķītēm, bērzam, citiem aktīvās vielas ir uzkrājušās saknēs un sakneņos, piemēram, baldriānam, ūdensrozei un rabarberam, citiem – ziedos, piemēram, liepai, pīpenei, biškrēsliņam, citiem – augļos, piemēram, mežrozītēm, mellenēm, avenēm, meža zemenēm u.c.
Kad vākt ārstniecības augus?
Augu virszemes daļas ir ieteicams vākt augu ziedēšanas laikā, jo tieši tad tajos uzkrājas visvairāk ārstniecisko vielu. Augļos visvairāk aktīvās vielas ir tad, kad tie ir nogatavojušies, pumpuros - agrā pavasarī, mizās – pavasara sulošanās laikā, savukārt saknēs un sakneņos – vēlā rudenī, kad auga virszemes daļas jau ir novītušas.
Visas augu virszemes daļas ir ieteicams ievākt labā un sausā laikā, jo, ja tās būs mitras, tad žāvējot tās var sabojāties. Savukārt augu pazemes daļas var ievākt jebkuros laika apstākļos, jo tās vispirms ir jānomazgā no zemēm un tikai tad jāliek žāvēties.
Aprīļa mēnesī iesaka vākt bērza un priežu pumpurus, brūkleņu lapas, ozola un irbenes mizu, kā arī miltenes lapas. Maijā var turpināt ievākt aprīļa labumus, kā arī meklēt vilkābeles ziedus un augļus, parasto kreimeņu un maijpuķīšu lakstus, lapas un ziedus, lielā dadža saknes, lielās nātres lapas, māllēpju ziedus un lapas, upenes lapas, mārrutka saknes, ārstniecības pienenes lakstus un saknes u.c.
Kā vākt augus?
Lielus pumpurus, piemēram, priedei un papelei nogriež uzreiz no augošiem dzinumiem, taču mazus pumpurus, piemēram, bērzam, negriež atsevišķi, bet kopā ar 50 – 60 cm gariem zariņiem un tikai pēc žāvēšanas atdala pumpuru no zara.
Mizu pilnībā jānoņem nozāģētiem vai nocirstiem jaunajiem augiem vai zariem. Jāskatās, lai miza būtu gluda, jo vecā un saplaisājušā mizā ir maz ārstniecisko vielu.
Lapas ieteicams raut tikai apakšējās, lai nekaitētu augu ziedēšanai un augļu ražošanai. Sīkas un ādainas lapiņas, piemēram, miltenēm un brūklenēm, iesaka nogriezt kopā ar 8 – 10 cm garu dzinuma daļu un tikai pēc žāvēšanas noraut lapiņas un stublājus izmest ārā. Savukārt nātres vispirms nopļauj un lapas savāc tikai tad, kad tās ir apvītušas un vairs nedzeļ.
Ziedus vislabāk ievākt auga ziedēšanas sākumā, kad tie vēl nav zaudējuši krāsu un nebirst. Tāpat ziedus ieteicams vākt grozā, jo tie ir vistrauslākās auga daļas. Pēc savākšanas ziedi uzreiz jāliek žāvēties.
Augļus un sēklas, ar dažiem izņēmumiem, iesaka vākt jau pilnīgi nobriedušus. Daži augi zied ļoti ilgi, un to augļi nobriest nevienlaicīgi, tāpēc šādā gadījumā auga virsotni var nogriezt tajā brīdī, kad ir nobriedusi puse no augļiem. Gatavos augļus noņem, tad augus sasien buntītē un pakarina sausā telpā, lai atlikušie augļi turpina briest. Kad tie būs gatavi, tie paši nokritīs un būs viegli salasāmi.
Saknes un sakneņus vislabāk vākt rudenī, kad auga virszemes daļa jau sākusi dzeltēt, un tas pamazām novīst. Visprātīgāk šīs auga daļas ir rakt ar lāpstu, jo, raujot augus ārā no zemes, visticamāk, ka saknes vislielākā un vērtīgākā daļa paliks augsnē.
Pēc augu ievākšanas svarīgi ir iegūt informāciju arī par to, kā konkrētos augus un augu daļas žāvēt, kā arī uzglabāt, taču ieguvumi būs tik daudz, ka ir vērts sākumā veikt nelielu izpēti par interesējošiem ārstniecības augiem.
Vija iedrošina ikvienu nebaidīties un doties ārstniecības augu meklēšanā, jo, pēc viņas domām, mežā vai pļavā vienmēr var kaut ko atrast, piemēram, nātru lapas, ko var izmantot salātos vai tējās un dažādas skujas, kuras mājai piešķirs svaigu aromātu un palīdzēs elpošanai.
Tāpat no ārstniecības augiem mājas apstākļos var pagatavot dažādus uzlējumus, novārījumus, sulas, zāļu vannas u.c.
Raksta tapšanā izmantota informācija no Annas Frīdenbergas grāmatas "Meža aptieka".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
