Foto: Shutterstock

Cik gan bieži dzirdēts, ka holesterīns ir "klusais slepkava"! Runa ir par slikto holesterīnu jeb zema blīvuma lipoproteīnu, savukārt augsta blīvuma jeb labais holesterīns darbojas pretēji un ir ļoti nepieciešams. Kā panākt, lai holesterīna līmenis asinīs būtu pareizs un nekaitētu sirdij un asinsvadiem, bet palīdzētu organismam?

Kāda ir holesterīna nozīme?

Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis visā pasaulē. Lai samazinātu šo slimību riskus, svarīgs normāls holesterīna līmenis asinīs. Tam jābūt normas robežās, lai neveidotos aterosklerotiski bojājumi jeb, vienkārši runājot, asinsvadu apkaļķošanās un nosprostošanās.
Holesterīns
diemžēl ir "pavisam kluss", jo neizraisa ne sāpes, ne kādas īpašas sajūtas, tāpēc tā līmeni var noteikt tikai ar asins analīzes palīdzību. Tāpat maldīgs ir uzskats, ka paaugstināts holesterīna līmenis ir tikai cilvēkiem ar lieko svaru vai vecāka gada gājuma cilvēkiem. Piemēram, ASV holesterīna analīzes pirmoreizi obligāti jāveic jau bērniem astoņu gadu vecumā, lai varētu monitorēt riskus nākotnē. Latvijā lielākajai daļai pieaugušo ir paaugstināts svars, tādāļ ir pamatots uzskats, ka arī holesterīna līmenis ir paaugstināts.

Tomēr, kā jau minēts, tam ir divējāda daba – holesterīns ir ne tikai kaitīgs, bet arī vajadzīgs. Tas piedalās svarīgu hormonu sintezē un īpaši svarīgs ir dzimumhormonu sintēzē. No holesterīna aknās veidojas žults skābes, neliels tā daudzums vajadzīgs arī D vitamīna sintēzei.

Izpratne par "augstu" holesterīna līmeni mūsdienās ir mainījusies. Ja 20. gadsimta 60. gados par paaugstinātu dēvēja līmeni virs 7,0 mmol/l, tad tagad par "maksimālo robežu" tiek uzskatīti 5,0 mmol/l, bet, ja piedzīvotas kādas sirds vai asinsvadu saslimšanas, tai jābūt vēl zemākai. Savukārt pazemināts augsta blīvuma jeb labā holesterīna daudzums (zem 1,0 mmol/l vīriešiem un zem 1,2 mmol/l sievietēm) kavē sliktā holesterīna neitralizēšanu.

Kā normalizēt holesterīna līmeni asinīs?

Holesterīna līmeni asinīs visvairāk iespaido ar uzturu uzņemtais holesterīna daudzums, tāpēc viens no būtiskākajiem nosacījumiem, lai tas būtu normas robežās, ir pareiza ēdienu izvēle un pietiekamas fiziskās aktivitātes. 

Holesterīnu satur gandrīz visi dzīvnieku tauki.

Sevišķi daudz tā ir olas dzeltenuma, subproduktos – aknās, nierēs, smadzenēs, gaļā, desās, treknos sieros, saldējumā, ikros, austerēs, garnelēs un krabjos. Šos produktus uzturā vajadzētu lietot ar mēru.

Jāatceras, ka visi tauki nav vienādi. Piemēram, trekna gaļa satur piesātinātās taukskābes, bet tās ir arī kokosriekstos, palmu sēkliņās un zemesriekstos. Tās paaugstina tauku līmeni asinīs un rada nopietnus sirds un asinsvadu riskus. Parāk bieža šo taukskābju uzņemšana ar laiku var kļūt bīstama asinsvadiem, jo rada infarkta un insulta risku. Šīs taukskābes sastopamas, lielākoties jau gatavajos produktos – čipsos, fri kartupeļos, kārtainās mīklas izstrādājumos, arī kausētos sieros un citur. 

Tāpat jau pirms dažiem gadiem arī Latvijā uzzinājām par kaitīgajām taukskābēm – transtaukskābēm, kas rodas, ļoti augstā temperatūrā ražojot augu eļļas un taukus cepšanai un fritēšanai, jo cilvēka organismā nav tik augstas temperatūras, lai spētu tās pārstrādāt. Piemēram, palmu un citas eļļas, ir ļoti kaitīgas, jo organisms tās nevar šķīdināt, tādēļ tās nogulsnējas asinsvados, gluži tāpat kā izlietnē, mazgājot taukainus traukus, paliek tauku paliekas.

Savukārt mononepiesātinātās taukskābes ir nepieciešamas un pazemina sliktā holesterīna daudzumu asinīs. Tās satur, piemēram, olīveļļa, rapšu eļļa un ķirbju eļļa. 

Polinepiesātinātas taukskābes satur galvenokārt augu eļļas un no tām ražotie produkti. Šīs taukskābes arī palīdz pazemināt sliktā holesterīna līmeni asinīs, un tās ir ļoti nepieciešamas, lai samazinātu sirds un asinsvadu slimību riskus. Lai tās uzņemtu, diētā jāiekļauj, piemēram, treknās jūras zivis (siļķes un laši), linsēklu, saulespuķu, kukurūzas, rīsu, sojas un kaņepju eļļas. Šīs taukskābes uzturā jālieto regulāri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!