Septiņi zinātniski pierādīti iemesli, kā suns uzlabo cilvēka veselību  (1)

Interesanti, ka Kalifornijas Universitāte veiktā pētījumā, pierādīts, ka mājās, kur ir suņi, bijusi mazāka iespēja saslimt ar saaukstēšanos un elpceļu slimībām. Pētījumā, kas veikts ar pelēm, noskaidrosts, ka putekļi no mājām, kur dzīvo suņi, palīdzējuši pret respiratoro vīrusu celmiem. Protams, jāņem vērā, ka peļu un cilvēku reakcija atšķiras, raksta abc.com. Tomēr testētajiem dzīvniekiem, kuri apēduši putekļus no suņu īpašnieku mājām, retāk parādījušies respiratoro saslimšanu simptomi, tostarp plaušu un elpceļu saslimšanas. Viņu simptomi bijuši vai, pareizāk sakot, simptomu nav bijis, tāpat kā tiem dzīvniekiem, kas nemaz nebija saskārušies ar vīrusu. Šis ir būtisks atklājums, jo ar elpceļu vīrusiem dzīves laikā saskaras ikviens, īpaši bīstami tie ir zīdaiņiem. Tie var radīt tādas nopietnas saslimšanas kā brobhītu, pneimoniju, astmu un citas. 

Pētījuma rezultāti ļauj izskaidrot to, kāpēc kādreiz uzskatīja, ka mājdzīvnieki ļauj izvairīties no astmas bērnībā. 

Vai suns var palīdzēt sirdij? Un kā vēl! Turklāt ne tikai remdēt tās vientulību, bet tiešām samazināt sirds un asinsvadu slimību risku. ASV zinātnieki izpētījuši, ka pastāv sakarība starp to, ka cilvēkam pieder suns, un to, ka tiek samazināts kardiovaskulāro slimību riski, asinsspiediens un pat holesterīna līmenis asinīs, kas ir viens no minēto slimību "klusajiem" riskiem. Amerikas Kardioloģijas žurnālā publicētā pētījumā teikts, ka vīriešiem, kuriem piederēja suns, bijis mazāks risks nomirt gadu pēc pārciesta infarkta, nekā tiem, kam nebija suņa. Protams, tajā ir arī loģisks izskaidrojums, jo suņu īpašniekiem, gribot negribot, regulāri jādodas pastaigās, tātad jāievēro regulāras fiziskas aktivitātes, kas palīdz samazināt asinsspiedienu un lieko svaru, kā arī trenē sirdi. 

Cilvēkiem, kas cieš no nervozitātes, pārlieka stresa un nemiera, suns var palīdzēt radīt aizsargmehānismus. Tas īpaši labi "strādājot" krīzes brīžos. Virdžīnijas koledžā veikts pētījums parādījā, ka hospitalizētiem pacientim ar mentālām problēmām dzīvnieku klātbūtne būtiskis samazināja nervozitāti un palīdzēja sasniegt labākus rezultātus terapijas seansos. 

Suņi, nenoliedzami kļūst arī par saimnieku kompanjoniem un ģimenes locekļiem, tomēr dažiem cilvēkiem šis ieguvums var būt pat vēl lielāks un nozīmīgāks. Īpaši vecākiem cilvēkiem, kas dzīvo vieni un ar laiku kļūs sociāli izolēti. Austrālijas pētnieki noskaidrojuši fenomenu, kas daudziem gan jau tāpat bijis skaidrs, ka suns šiem senioriem palīdz uzlabot spējas veidot sociālas attiecības, kā arī palīdz izvairīties no depresijas un vientulības, kā arī citām psiholoģiskām problēmām. 

Dažādu saslimšanu gadījumos, kam nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, suns var tikt integrēts atlabšanas un ārstēšanas procesā. Sen zināms un literatūrā aprakstīts, ka suņi spēj saimniekiem palīdzēt tikt galā ar dažādām invaliditātēm, kā arī asistē ikdienas aktivitātēs, tādējādi ievērojami samazinot cilvēka atkarību no citiem un, kā jau minēts, pmazinot depresijas un sociālās izolētības risku. 

Parasti, pirms mājās pieņem suni, izskan jautājums: "Kurš par viņu rūpēsies un vedīs pastaigāties?" 

Amerikas Sabiedrības veselības žurnālā un Amerikas Preventīvās medicīnas žurnālā aprakstīti pētījumi par to, ka bērni,kam ir suņi, vairāk laika pavada ārpus telpām, ir aktīvāki, kā arī retāk cieš no liekā svara nekā vienaudži, kam nav suņi. 

Tāpat pieaugušie, kam ir suņiem divreiz biežāk dodas pastaigās, nekā tie, kam nav suņa. Arī ģimenes ar suņiem biežāk izbrauc no pilsētas un pavada laiku pie dabas, kas uzlabo imunitāti un veselību kopumā.