Ķermeņa aizsargreakcija - stress. Speciālistu padomi, kā tikt galā ar uztraukumu un ilgstošu stresu  (4)

“Ikdienā stresa izraisītāju ir daudz un dažādi, vairums saistīti ar mūsdienu ātro dzīves ritmu, lielo informācijas apjomu, nepieciešamību ātri pieņemt lēmumus, kā arī nestabilitātes un nedrošības sajūtu,” skaidro ģimenes ārste dr. Irina Paņina. “Ar laikmeta specifiku nesaistīti stresori var būt tuvinieka zaudējums, slimības, šķiršanās, darba zaudējums. Turklāt cilvēki uz vienādiem stresa faktoriem var reaģēt pilnīgi dažādi, tā, piemēram, atlaišana no darba vienam radīs smagu psiholoģisku traumu, bet citam dos jaunu pamudinājumu realizēt savas ieceres.”

Kā norāda ārste, stress ir organisma un psihes kompleksa reakcija uz emocionāli spēcīgiem signāliem vai problēmsituācijām. “Ja stress ir īslaicīgs, tas virsnierēs veicina stresa hormonu izdali, organisms mobilizējās cīņai un papildina enerģijas rezerves. Tomēr, ja stresa faktori iedarbojas ilgstoši, iestājās izsīkuma stadija, veģetatīvā nervu sistēma tiek pārslogota, organisms sāk slimot.”

Hroniska jeb ilgstoša stresa rezultātā var piemeklēt dažādas fiziskās un psihiskās veselības problēmas. Tās bieži vien saistītas ar uzvedību un psihi, proti, var nomākt pastāvīga baiļu sajūta, miega traucējumi, viegla aizkaitināmība, agresivitāte, nogurums, grūtības koncentrēties u.tml. 

Profilaktiski organisma noturību pret stresu veicinās gan tīra dzeramā ūdens lietošana uzturā pietiekamā daudzumā (veselam cilvēkam - vismaz divi litri dienā), gan sabalansēts, ar šķiedrvielām, olbaltumvielām un ogļhidrātiem bagāts uzturs, tāpat polivitamīni (īpaši paaugstinātas spriedzes apstākļos), magnijs, fiziskas aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā. Būtiska nozīme ir imunitātes stiprināšanai un regulārām profilaktiskām apskatēm, lai laicīgi diagnosticētu iespējamo saslimšanu un uzsāktu atbilstošu ārstēšanu. Kā uzsver ģimenes ārste, veselības problēmu gadījumā svarīgi ir nebaidīties meklēt speciālista palīdzību.

Tas, cik veiksmīgi ar stresu izdodas tikt galā, atkarīgs no katra indivīda, norāda profesors dr. Elmārs Rancāns, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs. Lai mazinātu stresu ikdienas gaitās, profesors vērš uzmanību dažiem ieteikumiem:

Laika plānošana un darba organizācija. Mūsdienu informācijas apmaiņas ātruma un dinamiskā darba ritma dēļ plānošana ir būtiska, tam noderēs ērts laika plānotājs papīra vai elektroniskā formātā. Jāatceras, ka informācijas daudzums, ko cilvēka smadzenes spēj paturēt prātā vienlaikus, ir ierobežots. Ja slodze kļuvusi par lielu, jāspēj pateikt “Nē”, kā arī iespēju robežās sadalīt pienākumus, necenšoties visu paveikt vienatnē par katru cenu. Izplatīta kļūda ir arī viena darba veikšanas gaitā piepeši pārslēgties uz ko citu - šādi tiek zaudēts daudz enerģijas.

Atpūtas brīži un pozitīvas domas. Darba laikā būtiski ir izmantot atpūtas pauzes - palīdzēs dziļas ieelpas, dažādi elpošanas vingrinājumi, īsi pārtraukumi starp darbiem. Vienlaikus svarīgi veicināt pozitīvo domāšanu.

Apkārtējās vides sakārtošana. Vide ietekmē cilvēku un viņa sajūtas, tāpēc darba galdu, māju un citas vietas, kur tiek pavadīts daudz laika, ir vērts uzturēt kārtībā.

Pareizs miega ritms. Cilvēka baterijas tiek uzlādētas tieši miegā, tāpēc labs miegs ir svarīgs ikvienam. Pat intensīvā darba režīmā jācenšas gulēt noteikts stundu skaits, tāpat enerģijas un labsajūtas nolūkos ieteicams ievērot 90 minūšu miega ciklus. Proti, cilvēka smadzenes miegā iziet cauri vairākām pakāpēm, iesākumā cilvēku pārņem dziļais miegs, ko tēlaini var raksturot kā bedri, kurā iekrītam uzreiz pēc aizmigšanas, un šajā posmā enerģijas rezerves tiek atjaunotas visvairāk. Nakts laikā no šīs “bedres” cilvēks lēnām kāpj ārā, un ik pēc pusotras stundas jeb 90 minūtēm smadzenes ir tikpat kā pamodušās – tas arī ir labākais brīdis, lai celtos augšā.

Ieklausīšanās apkārtējos. Attiecībās ar apkārtējiem bieži vien maldos ieved tas, ka klausāmies nepareizi. Jācenšas saprast ne tikai tas, ko otrs cilvēks saka, bet arī, ko tieši viņš ar to vēlējies pateikt.