Parastos apstākļos stress darbojas kā ķermeņa aizsargfaktors, kas palīdz organismam mobilizēties un reaģēt dažādās situācijās. Tam piemīt normālas fiziskās izpausmes, tostarp paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens un pastiprināta svīšana, ar kurām ķermenis tiek sagatavots gaidāmajam pārbaudījumam. Tomēr pārmērīgs un ilgstošs stress uz veselību var atstāt nevēlamu un pat bīstamu iespaidu, tāpēc stresa līmeni ikdienā ir jācenšas kontrolēt.
“Ikdienā stresa izraisītāju ir daudz un dažādi, vairums saistīti ar mūsdienu ātro dzīves ritmu, lielo informācijas apjomu, nepieciešamību ātri pieņemt lēmumus, kā arī nestabilitātes un nedrošības sajūtu,” skaidro ģimenes ārste dr. Irina Paņina. “Ar laikmeta specifiku nesaistīti stresori var būt tuvinieka zaudējums, slimības, šķiršanās, darba zaudējums. Turklāt cilvēki uz vienādiem stresa faktoriem var reaģēt pilnīgi dažādi, tā, piemēram, atlaišana no darba vienam radīs smagu psiholoģisku traumu, bet citam dos jaunu pamudinājumu realizēt savas ieceres.”
Kā norāda ārste, stress ir organisma un psihes kompleksa reakcija uz emocionāli spēcīgiem signāliem vai problēmsituācijām. “Ja stress ir īslaicīgs, tas virsnierēs veicina stresa hormonu izdali, organisms mobilizējās cīņai un papildina enerģijas rezerves. Tomēr, ja stresa faktori iedarbojas ilgstoši, iestājās izsīkuma stadija, veģetatīvā nervu sistēma tiek pārslogota, organisms sāk slimot.”
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
