Mūsdienu saspringtajā dzīves ritmā astoņiem no desmit cilvēkiem vismaz vienu reizi gadā sāp galva. No medicīniskā viedokļa galvassāpes iedala divās grupās. Ja galvassāpes ir saslimšana pati par sevi, tās dēvē par primārajām galvassāpēm, bet, ja tās kalpo par simptomu citai slimībai, tad par sekundārajām galvassāpēm.
Visbiežāk sastopamas ir tieši primārās galvassāpes, piemēram, migrēna, kā arī stresa un sasprindzinājuma galvassāpes. Statistika rāda, ka ap 15% pieaugušo un 5-12% bērnu saskaras ar migrēnas galvassāpēm, kur sievietes no tām cieš divas līdz trīs reizes biežāk nekā vīrieši. Migrēna, kas izpaužas kā vienpusējas, pulsējošas sāpes galvas rajonā, ko pavada pastiprināts jutīgums, slikta dūša vai vemšana, nereti stresa, laika apstākļu izmaiņu, pārtikas trūkuma, neizgulēšanās un citu faktoru izraisīta.
Savukārt saspringuma galvassāpes ir raksturojamas ar spiedoši velkošām sāpēm, to iemesls ir piepūle: bieži klepus un ilgstoša fiziska vai garīga slodze. Šāda tipa galvassāpes var izraisīt pat seksuālais uzbudinājums vai orgasms. Pētījumos atklāts, ka saspringuma galvassāpes, ko novēro 63-86% pacientu, ir vadošā hronisko galvassāpju forma, kuras, ilgstoši neārstējot, pastiprinās un pārtop par migrēnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
