Vai tauki ir neveselīgi? Mīti un fakti

Jau izejot cauri pārtikas veikalam, tiekam gluži vai apmētāti ar "veselīgajiem", "zema tauku satura" produktiem gan saldumu, gan maizes un citās nodaļās - iespējām "atbrīvoties no vainas apziņas, ka ēdam ko sliktu. Tomēr, vai tiešām tas viss ir veselīgi?

Protams, ja jau parādījies šāds jautājums, viss nav tik viennozīmīgi. Pirmkārt, tādēļ, ka visi tauki nav slikti. Otrkārt, tādēļ, ka daži no tiem ir pat ļoti kaitīgi un tos nevajadzētu lietot uzturā vispār. Vienkārši runājot, "nedarbos", kuros parasti ierasts vainot taukus, īstie vainīgie ir piesātinātie tauki. Tie var būt gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes produktos. "Nehidrogenēti augu tauki varbūt iegūti, piemēram, no palmu eļļas. Palmu eļļa lielos daudzumos satur piesātinātus taukus," skaidro uztura speciāliste Tatjana Tepo. Šie tauki, piemēram, esot sastopami ļoti daudzos konditorejas izstrādājumos. Problēma ir tā, ka šie tauki šķīst tikai ļoti augstā temperatūrā, tādēļ organisms tos nespēj pārstrādāt un tie uzkrājas vietās, kur to nevajadzētu.

Savukārt labie jeb nepiesātinātie tauki, piemēram, omega 3, ir veselīgi un vajadzīgi, turklāt tiem ir pretējs efekts kā iepriekšminētajiem sliktajiem taukiem. Tie palīdz svara zaudēšanai, garīgajai veselībai (uzlabo atmiņu, uztveri, domāšanu) un vairāku hormonu radīšanā.

Mononepiesātinātās taukskābes ir nepieciešamas un pazemina sliktā holesterīna daudzumu asinīs. Tās satur, piemēram, olīveļļa, rapšu eļļa un ķirbju eļļa. Savukārt polinepiesātinātas taukskābes satur galvenokārt augu eļļas un no tām ražotie produkti. Šīs taukskābes arī palīdz pazemināt sliktā holesterīna līmeni asinīs, un tās ir ļoti nepieciešamas, lai samazinātu sirds un asinsvadu slimību riskus. Lai tās uzņemtu, diētā jāiekļauj, piemēram, treknās jūras zivis (siļķes un laši), linsēklu, saulespuķu, kukurūzas, rīsu, sojas un kaņepju eļļas. Šīs taukskābes uzturā jālieto regulāri.

Vairāk par holesterīna un tā normalizēšanu asinīs lasiet rakstā "Kā normalizēt holesterīna daudzumu asinīs?"

Tātad, lai saglabātu veselību, jāizvēlas uzturā lietot taukus, kas ir veselīgi – zivju produktos, augos, riekstos utt.

Lūk, vairāki izplatīti mīti un fakti par taukiem, ko apkopojis helpguide.org.

Mīts: Visi tauki ir vienādi slikti organismam

Fakts: Transtauki un rafinēti tauki tiešām ir slikti organismam, jo palielina sliktā holesterīna daudzumu, līdz ar to paaugstinot sirds slimību risku. Savukārt mononepiesātinātie tauki ir veselīgi un nepieciešami, samazina holesterīna līmeni un sirds slimību risku. 

Mīts: Svarīgākais veselīga uztura noteikums ir samazināt tauku daudzumu uzturā. 

Fakts: Svarīgākais pareiza uztura noteikums ir tauku attiecība, ko lietojam uzturā, nevis to daudzums. Tieši uzņemto labo un slikto tautu daudzums ir tas, kas nosaka holesterīna daudzumu asinīs un ietekmē veselības stāvokli. Pareiza uztura atslēga ir ēst vairāk labo tauku un mazāk – slikto. 

Mīts: Beztauku produkti ir veselīgākie

Fakts: Uzraksts "nesatur taukus" nenozīmē, ka vari ēst cik vien daudz vēlies šo produktu, un tam nebūs nekādu seku, kas ietekmētu, piemēram, vidukļa apkārtmēru vai gremošanu. Daudzi "beztauku" produkti satur, piemēram, daudz cukura, rafinētu ogļhidrātu un kaloriju.

Mīts: Ēdot tikai produktus ar zemu tauku saturu noteikti zaudēsi svaru

Fakts: Uzskatāms piemērs tam, ka mīts nav patiess, ir ASV, kur jau 20 gadus savu uzvaras gājienu iet "beztauku produkti" un dažādi "diētiskie" izstrādājumi, bet aptaukošanās un cilvēku, kas cieš no liekā svara kļuvis divas reizes vairāk. 

Mīts: Visi ķermeņa tauki ir vienādi

Fakts: Arī tas, kur "nēsā" taukus ir no svara. Veselībai riskantāki ir tie tauki, kas krājas uz vēdera, nevis tie, kas ir uz gurniem. Tauki, ko sarunvalodā mīļi sauc par "riepu", uzkrājas dziļi zem ādas, ieskaujot iekšējos orgānus, tostarp aknas, tādēļ var veicināt insulīna rezistenci un novest pie 2. tipa cukura diabēta.