Klāt eksāmenu laiks un daudziem stresa līmenis pietuvojies kritiskajai robežai - nav nekāds brīnums, ja sākas arī panikas lēkme - spontāna, intensīva īslaicīgas trauksmes epizode. Tiešām, tas nav tikai izteiciens un šīs sliktās sajūtas izraisa cilvēka veģetatīvā nervu sistēma. Veģetatīvās nervu sistēmas disbalansa rezultātā, esošā situācija transformējas panikas lēkmē.
Panikas lēkme sākas diezgan pēkšņi ar izteiktu diskomforta sajūtu, raksta Everita Puče, www.vegdist.lv mājaslapas veidotāja. Par panikas lēkmes sākšanos brīdinošu signālu var arī nebūt. Izrādās, panika var sākties pat, tā sakot, no nekā, neatkarīgi no konkrētās situācijas. Pārsvarā panikas traucējumi parādoties pēc ilgstoši pārdzīvota stresa un diskomforta.
"Simptomi var būt sirdsdarbības paātrināšanās, nelaba dūša, svīšana, drebuļi un tamlīdzīgas izpausmes, ko izraisa bailes," raksta žurnāls "Healthy". Labākais veids, kā izvairīties no šādām situācijām, pirmkārt, ir izvairīšanās no lietām, kas ļoti biedē, kā arī palīdzības meklēšana pie speciālista, jo ar šīm problēmām iespējams veiksmīgi tikt galā, ja vien tiek atrasti īstie cēloņi.
Lēkmes rašanās cēloņi vēl joprojām tiek pētīti. Bet ir skaidrs, ka panikas lēkme ir atbildes reakcija uz iekšēju vai ārēju ilgstošu stresu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
