Diagnoze - reibonis. Kā to ārstēt un novērst?

Dzirdot garo vārdu salikumu labdabīgs paroksizmāls pozīcijas reibonis, pacientam, kuram tas diagnosticēts, būtu nevis jāuztraucas, bet teju vai jāpriecājas: tā ir izplatīta un ļoti vienkārši novēršama kaite. Tiesa, reibonis var liecināt arī par daudz nopietnākām veselības problēmām, tāpēc jebkurā gadījumā vajadzētu nevis censties ar nepatīkamajām izjūtām sadzīvot, bet gan konsultēties ar ārstu.

Labdabīgs paroksizmāls pozīcijas reibonis nav jauno laiku modes slimība. Pirmo reizi tas aprakstīts jau 1921. gadā, stāsta GK neiroklīnikas reiboņa kabineta ārste Ilze Seržante. Ziemeļamerikā ik gadu to konstatē 64 no 100 000 iedzīvotāju, bet par Latviju datu nav. Uzskata, ka šī patoloģija ir biežākais nestabilitātes cēlonis vecumā virs 50 gadiem, kaut gan reibonis mēdz piemeklēt arī gados jaunākus cilvēkus.

Taču sajūta, ka viss apkārt sagriežas, var piemeklēt arī ejot vai stāvot. Parasti karuselis ilgst tikai dažas sekundes, un jau drīz viss sastājas savās vietās. Šis reibonis ļoti reti ir nopietna veselības problēma, tomēr tas apgrūtina nepatīkamo fizisko sajūtu dēļ un izraisa bailes, ka kuru katru brīdi var pakrist uz līdzenas vietas, nogāzties uz kāpnēm vai zaudēt līdzsvaru un līdz ar to kontroli, braucot ar velosipēdu vai vadot automašīnu.

Reiboni izraisa iekšējās auss patoloģija vienā vai otrā, retāk – abās galvas pusēs. Iekšējā auss, kas atbildīga gan par skaņu uztveri, gan līdzsvaru, ir ļoti sarežģīta un smalka struktūra. Viena no tās daļām ir vestibulārais labirints, ko veido trīs pusloka cirkulārie kanāli, kuri izvietoti dažādās plaknēs. Patoloģijas gadījumā tajos no citiem iekšējās auss apgabaliem nonāk sīksīki kalcija karbonāta kristāliņi, kas atbildīgi par jutību pret gravitāciju. Noteiktiem receptoriem raidot maldinošus signālus no nepareizās vietas, kristāliņi rada nobīdi realitātes uztverē. Rezultāts ir nestabilitātes sajūta, pat ja tai nav nekāda iemesla rasties. 

Diagnozes nosaukums būtībā izsaka visu: labdabīgs – tātad nav nekas ļauns. "Tas nav priekšstāvoklis nopietnai patoloģijai, piemēram, insultam vai kādai deģeneratīvai saslimšanai," skaidro ārste Ilze Seržante. Tā kā labdabīga paroksizmāla pozīcijas reiboņa pazīmes ir visai tipiskas, ārsts samērā ātri var noteikt diagnozi, iztaujājot pacientu, kā arī veicot specifisku vingrinājumu, kas provocē reiboņa epizodi: kad pacientam sāk reibt galva, sākas noteikta veida ritmiskas acu kustības (nistagms).

Arī ārstēšana ir ļoti vienkārša, izpildot speciālus vingrojumus: pagriežot galvu no vienas puses uz otru zināmā leņķī un turot noteiktā pozīcijā noteiktu laiku, var panākt, ka kristāli virzās uz to vietu iekšējā ausī, kur tiem būtu jāatrodas. Kad tas izdevies, reibonis pāriet. Kristāli var pārvietoties arī nejauši, un cilvēks tikai tad pamana, ka galva vairs negriežas. Reiboņi var atkārtoties, bet tad jau saprot, kas notiek, un var sev palīdzēt, grozot galvu tā, kā ārsts ieteicis.

Tā kā reibonim var būt arī daudz citu iemeslu, tostarp dažādas nopietnas veselības problēmas, ieteicams apmeklēt ārstu, ja reibonis atkārtojas nedēļu vai ilgāk.

Medicīniskā palīdzība jāmeklē nekavējoties, ja ir ne tikai reibonis, bet arī

* stipri sāp galva,

* pasliktinās vai pazūd dzirde,

* pasliktinās redze, attēls dubultojas,

* grūti parunāt,

* ir paaugstināta ķermeņa temperatūra,

* ir samaņas zudums,

* ļenganums rokās vai kājās,

* grūti paiet vai pat jākrīt,

* kāda ķermeņa daļa ir nejutīga vai tirpst,

* ir asas sāpes krūtīs, paātrināta vai palēnināta sirdsdarbība.

Vestibulārais aparāts visiem nav attīstīts vienādi. Spilgts piemērs – dažiem cilvēkiem,braucot automašīnā, kļūst nelabi, bet citiem pārvietošanās teju vai jebkura veida transportlīdzeklī nekādu diskomfortu nesagādā. Tāpēc ir svarīgi neatkarīgi no vecuma vestibulāro aparātu vingrināt. Līdzsvara sajūtu sevišķi uzasina nodarbības sporta dejās, kā arī balets – ir daudz kustību ar strauju griešanos, bet pēc griezieniem jāspēj ātri atgūties un saprast, kur atrodies, lai varētu izpildīt nākamās kustības, stāsta ārste Ilze Seržante. Vestibulārā aparāta treniņam der arī tautas dejas, bet no sporta spēlēm – futbols; tiesa, šajās nodarbēs nav tik strauju kustību un tik lielas inerces kā baletā vai sporta dejās.

Ieteikums! Ja autobusā vai citā transportlīdzeklī mēdz kļūt slikti, nevajag izvairīties no braukšanas. Pretējā gadījumā vestibulārais aparāts netiks trenēts un nepielāgosies. Paralēli ieteicams apmeklēt vingrošanas nodarbības, izvēloties kustību kompleksus līdzsvara sajūtas uzlabošanai.

Ausis arī jāsaudzē. Iekšējai ausij traumējoša ir mūzikas klausīšanās austiņās, ko tik ļoti iecienījuši jaunieši. Jācenšas arī sargāties no apaukstēšanās, iekaisumiem, jebkādām traumām, jo nevēlamas sekas var rasties pēc jebkura tamlīdzīga notikuma. Dzirdi un līdzsvara sajūtu nelabvēlīgi var ietekmēt noteikta veida zāles (tādus medikamentus sauc par ototoksiskiem), lielākoties dažādas antibiotikas un jo īpaši gentamicīns. Patlaban to lieto retāk, bet agrāk no šā medikamenta daudzi kļuvuši nedzirdīgi.

* Īslaicīgs reibonis

* Šķiet, ka viss apkārt līgojas vai griežas

* Nestabilitāte

* Līdzsvara zudums

* Īslaicīgi redzes traucējumi

* Nelabums

* Vemšana

* Nepatīkamās sajūtas uznāk un pāriet, ilgst ne vairāk par minūti.

* Parasti tas nav saistīts ar galvassāpēm.

Dažāda veida reiboņi, kas saistīti ar iekšējās auss slimībām, nereti mēdz piemeklēt vecākus cilvēkus. Jāapmeklē ārsts un, ja nepieciešams, jālieto zāles, tomēr pamatu pamats ir regulāras ārstnieciskās vingrošanas nodarbības, kā arī adaptējoši vestibulārā aparāta vingrojumi.

Daudzi no tiem ir ļoti vienkārši:

1. Apsēsties un piecelties: vispirms ar atvērtām, tad – ar aizvērtām acīm.

2. Lokveidā mētāt nelielu bumbiņu no rokas rokā, sekojot tai ar acīm.

3. Stāvot kājās, saliekt vienu kāju celī un zem ceļa no rokas rokā mētāt bumbiņu.

4. Mest un ķert bumbu staigājot.

5. Staigāt pa istabu atvērtām, pēc tam – ar aizvērtām acīm.

6. Iet augšup un lejup pa kāpnēm.

Vestibulāro aparātu trenē arī lēkāšana pa batutu, soļošana pa dēlīšiem, galvas grozīšana pa labi, pa kreisi un noliekšana, atliekšana – vispirms lēnāk, pēc tam straujāk. Vēl viens vingrinājums līdzsvara uzlabošanai ir acu kustināšana, skatienu vēršot uz augšu, uz leju, uz sāniem un uz degunu, vispirms – lēnāk, tad – arvien ātrāk.

Konsultēja Ilze Seržante, neiroloģe, neirosonoloģe