Kad ledusskapis ir labākais draugs. Pastāvīga izsalkuma slēptie iemesli

"Izsalkums ir fizioloģiska nepieciešamība pēc kalorijām, ūdens un sāls, ko ietekmē vairāki faktori, tostarp ievērotā diēta, apetītes hormoni, kā arī emocionāli faktori, piemēram, stress," raksta žurnāls "Health". Saprotot, kas ietekmē tieši tavu vēlmi ēst, varēsi atrisināt radušos problēmu.

Neliels ūdens trūkums organismā var izpausties kā izsalkuma sajūta, lai arī patiesībā ķermenis "prasa" šķidrumu. Organisms "apjūk", jo smadzenēs viena un tā pati daļa atbild gan par slāpēm, gan izsalkumu. Dehidrācijas gadījumā, smadzenes dod kļūdainu signālu, kas liek sniegties pēc čipsu pakas, lai arī patiesībā būtu jāņem ūdens pudele. 

No šīs problēmas var izvairīties pavisam vienkārši – padzeries biežāk, piemēram, ik rītu, uzreiz pēc piecelšanās, izdzer glāzi ūdens, tāpat, ja jūties izsalcis, padzeries un pagaidi desmit minūtes – iespējams, izsalkums pāries.

Brīdī, kad pamosties no "caura" vai pārāk īsa miega, veseli divi hormoni jau ir "sazvērējušies" pret tavu organismu. Pirmkārt, miega trūkums var radīt pārlieku grelīna ražošanu. Grelīns palielina barības uzņemšanu un ķermeņa svaru, stimulējot apetīti. Savukārt leptīna līmenis, miega trūkuma dēļ, ir pazemināts – šis hormons atbild par sāta sajūtu. 

Ja ilgstoši esi neizgulējies, tas nenovēršami novedīs pie vēlmes steigties pie ledusskapja, jo ķermenim kaut kā ir jākompensē enerģijas trūkums. Tas automātiski izsauc vēlmi pēc cukurotiem ēdieniem, kas ir bagāti ogļhidrātiem, dod "ātro enerģiju", bet parasti arī uzkrājas tauku veidā vietās, kur to nemaz negribam. 

Vienīgais veids, kā to novērst, ir regulārs septiņas līdz astoņas stundas ilgs miegs. 

Vai esi kādreiz pamanījis, kā pēc viena cepuma apēšanas roka jau stiepjas pēc nākamā līdz visa kārba ir tukša? Tā smadzenes reaģē uz cukuru – tās pieprasa to vēl un vēl. Un sākas apburtais loks. 

Veids, kā nejust pārspīlētu vēlmi pēc saldumu ēšanas, ir tos lietot pēc iespējas mazāk. Produktu, kas satur daudz ogļhidrātu, vietā ēd tādus, kas satur daudz šķiedrvielas, piemēram, ābolus.

Kuram gan ik pa laikam nav bijusi smaga darba diena vai attiecību krīze, pēc kuras sevi nomierinām ar kārtīgu izēšanos? Un tas nav nekas slikts. Tomēr, ja stress ir ilgstošs un vienīgais veids, kā sevi mierināt, ir ar ēdienu, organisms pie tā pierod, un apetīte tikai pieaug. Turklāt stresa hormoni adrenalīns un kortizols liek ķermenim justies kā uzbrukuma laikā, tādēļ tas pieprasa papildu enerģijas krājumus un parādās apetīte. Tāpat stress mazina serotonīna daudzumu smadzenēs, kas liek visu laiku just izsalkumu, pat, ja esi paēdis. 

Labs līdzeklis, kā ar šīm problēmām tikt galā, būs regulāras fiziskas aktivitātes, iespējams, arī joga, kas palīdzēs sakārtot domas un labāk tikt galā ar ikdienas stresu. 

Glāze vīna vai kokteilis pirms maltītes palielina apetīti un stimulē izsalkuma sajūtu. Tāpat šie dzērieni darbojas arī tad, ja vēders jau ir pilns. Tas nozīmē, ka, visticamāk, jo vairāk dzērsi, jo vairāk gribēsi uzņemt papildu kalorijas. Turklāt alkohols veicina organisma dehidrāciju, un, kā jau minēts, tas atkal noved pie apetītes palielināšanās, lai arī vajadzētu izdzert glāzi ūdens. 

Ja plāno lietot alkoholu, paēd jau iepriekš, turklāt atceries par ūdens dzeršanu paralēli patērētajam alkoholam.

Tas var izklausīties muļķīgi, bet uzliekot uz šķīvja vairāk ēdiena, vari rast risinājumu. Šim ēdienam gan jāsatur proteīni un labie tauki, jo tas palīdzēs atvairīt izsalkumu uz ilgāku laiku, radīs sāta sajūtu un dos arī enerģiju. Neticami, bet rezultāts ir pat ļoti labs, īpaši, ja ēd arī šķiedrvielām bagātu ēdienu. 

Iekļauj ēdienkartē, piemēram, grieķu jogurtu, olas, liesu gaļu, treknas zivis un graudaugu produktus.

Vēl viens izsalkuma iemesls varētu būt tas, ka regulāri aizmirsti par brokastīm, kas ir viena no svarīgākajām ēdienreizēm, un tas atspēlējas, liekot rokai stiepties pēc našķiem visu rīta cēlienu. Ja organisms pārāk ilgi izjūt izsalkumu, tas ražo lielāku daudzumu grelīna, kas savukārt rada neremdināmu apetīti. Gremošanas sistēma nepārtraukti gaida, kad nāks ēdiens, un tu nespēj pretoties šiem signāliem. 

Labākais veids, kā risināt šo problēmu, ir ievērot, ka starp maltītēm dienas laikā nevajadzētu būt ilgākam laikam kā četrām līdz piecām stundām. Labāk biežāk ieturēt nelielas, veselīgas maltītes. Pat, ja nevari ciest brokastis, atnākot uz darbu, apēd ko nelielu un spēcinošu.

Apetīte ir saistīta arī ar vizuālo izskatu un smadzeņu darbību, tāpēc, ja sociālajos tīklos visu laiku redzi skaistas un "garšīgas" ēdienu bildes, tas nenovēršami liek vēlēties kaut ko uzkost arī pašam. Parasti tas beidzas ar našķošanos. Saistība starp to, ko redzam, un to, ko vēlamies, ir zinātniski pierādīta, un arī tikai skatīšanās uz ēdienu palielina izsalkuma hormona grelīna daudzumu, līdzīgi kā patīkama ēdiena smarža. 

Lai arī no tā visa pilnībā nav iespējams izvairīties, tomēr centies, piemēram, pārslēgt TV kanālus, kad rāda ēdienu reklāmas un neskatīties visas draugu ieteiktās fotogrāfijas ar ēdienu sociālajos tīklos.

Diemžēl zāles, kas palīdz uzturēt veselību var būt arī iemesls, kāpēc biežāk virini ledusskapja durvis. Šāds efekts ir, piemēram, antidepresantiem, dažiem pretalerģijas medikamentiem vai atsevišķiem  kontracepcijas līdzekļiem un citām zālēm. 

Ja, lietojot kādus medikamentus, arī pēc kārtīgas maltītes jūties izsalcis, dodies pie ārsta un lūdz, lai izraksta citas zāles.