Saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām, dedzināšanas sajūta ir viens no galvenajiem gastroezofagālā refluksa (GERS) jeb atviļņa slimības simptomiem, un to cilvēku skaits, kuri vēršas pie ārsta ar šādām sūdzībām, pieaug visā pasaulē. Šādas pieaugošas tendences iemesli nav līdz galam skaidri, tomēr pētnieki velk paralēles ar joprojām aktuālo liekā svara problēmu daudzās valstīs. Bez ievērības atstāta atviļņa slimība var pazemināt ne tikai dzīves kvalitāti, bet veicināt daudz nopietnāku un grūtāk ārstējamu slimību attīstīšanos: "Labā ziņa ir tā, ka ārstu rīcībā pašlaik ir efektīvi līdzekļi šīs slimības ārstēšanā, būtiskākais ir laicīgi ar savām sūdzībām vērsties pie speciālista," norāda Austrumu slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs docents Aleksejs Derovs. "Savukārt sliktā ziņa ir tā, ka bieži GERS pacienti ārstējas paši un lieto zāles pēc saviem ieskatiem, kas nenodrošina rezultātu ilgākā laika posmā."
Ja sfinkters nestrādā vai strādā nepilnvērtīgi, daļa no kuņģa sulas un pārtikas nokļūst augšdaļā, tādā veidā kairinot gļotādu, radot dedzināšanu un sāpes: "Ap 40-45% gadījumos tas arī rada barības vada gļotādas iekaisumu jeb refluksa ezofagītu, ko mēs redzam endoskopijas laikā," piebilst Derovs.
Precīzas statistikas par šīs slimības izplatību Latvijā speciālistiem nav. Ņemot vērā attīstīto valstu rādītājus, tiek lēsts, ka katrs desmitais cilvēks jūt dedzināšanu aiz krūšu kaula vismaz reizi dienā: "Mūsu klīnikas ārstu praksē pacienti ar šādām sūdzībām ir regulāri," norāda Derovs. "Turklāt endoskopijas laikā pusē GERS gadījumos atklāj dažādas intensitātes barības vada gļotādas iekaisumu."
Dedzināšana aiz krūšu kaula ne vienmēr ir saistīta ar GERS. Diferenciālā diagnostika ietver sevī vairākas citas slimības, t.sk. vēzi. Tādēļ, ja pacientam ir tā saucamie "sarkanā karoga" simptomi (piem., sāpīga rīšana, vai grūtības norīt pārtiku, asiņošana no kuņģa-zarnu trakta, dzelzs deficīta anēmija, progresējošs neizskaidrojams ķermeņa masas zudums), nekavējoties būtu jāvēršas pie ārsta.