10183233_kLp2XY
Foto: DELFI
31.maijā visā pasaulē tiek atzīmēta diena bez tabakas, tāpēc piedāvājam 15 faktus, kas liks aizdomāties un, iespējams, mudinās atteikties no cigaretēm, vai palīdzēs motivācijai nesākt smēķēt.

1. Termins smēķēšana nebija populārs līdz 17.gadsimta beigām, kad to sāka saukt par "Sauso piedzeršanos". Mūsdienās cigaretes ir pasaules pārdotākais produkts. 

2.Pasaulē ir aptuveni 1,1 miljards smēķētāju un, ja smēķētāju skaits palielināsies ar tādu pašu ātrumu kā līdz šim, 2025. gadā smēķēs vairāk nekā 1,6 miljardi cilvēku. Ķīnā vien ir vairāk nekā 300 tūkstoši smēķētāju, kas gada laikā izpīpē 1,7 triljonus cigarešu un vienā minūtē – ap trim miljoniem cigarešu.

3. Aprēķināts, ka ne tikai cigarešu dūmi, bet arī triljoniem cigarešu filtru, kas pilni ar indīgām ķimikālijām, ik gadu nonāk apkārtējā vidē kā atkritumi un piesārņo to. Lai tie dabā sadalītos, paiet no 18 mēnešiem līdz pat 10 gadiem. 

4. Parasta cigarete satur aptuveni 8 – 9 miligramus nikotīna. Cigārs - 100 līdz 200 miligramus, bet daži pat 400 miligramus nikotīna. Četrās līdz piecās cigaretēs ir pietiekami daudz nikotīna, lai to, vienā reizē injicējot pieaugušam cilvēkam, deva būtu nāvējoša. Parasti gan smēķējot no vienas cigaretes tiek uzņemts viens līdz divi miligrami nikotīna un indēšana notiek lēni. 

5. Benzols ir zināms kā galvenais mieloleikozes (ļaundabīgs asins šūnu audzējs) izraisītājs, un tieši cigarešu dūmi ir biežākais veids, kā benzols nokļūst cilvēka ķermenī. 

6. Cigarešu dūmos nelielā daudzumā ir arī radioaktīvais svins un polonijs.

7. Bīstamā ciānūdeņražskābe, viens no toksiskajiem blakusproduktiem, kas atrodams cigarešu dūmos, Otrā pasaules kara laikā tika izmantota ebreju iznīcināšanā, savukārt tagad ļaudis to ik dienas pīpē labprātīgi. 

8. Izelpotajos cigarešu dūmos ir atrodamas vairāk nekā 70 kancerogēnas vielas, 11 no tām ir 1. grupas kancerogēnas vielas un uzskatāmas par biežākajiem vēža izraisītājiem. Tātad tās apdraud gan pašus smēķētājus, gan pasīvos smēķētājus viņu tuvumā.

9. Ik dienu visā pasaulē smēķēt sāk 80 – 100 tūkstoši bērnu. Pasaulē viens no pieciem pusaudžiem vecumā no 13 līdz 15 gadiem smēķē. Tāpat aprēķināts, ka aptuveni ceturtā daļa no jauniešiem Klusā okeāna rietumu reģiona valstīs (Austrumāzija un Klusā okeāna salas) mirs no tabakas lietošanas izraisītām slimībām. 

10. Vairāk kā 90% pieaugušo sākuši smēķēt pusaudža vecumā.

11. Puse no ilgstošajiem smēķētājiem mirst no kaitēm, ko izraisījusi tabaka.

12. Ik pēc astoņām sekundēm pasaule zaudē vienu cilvēk dzīvību smēķēšanas dēļ. Gada laikā tie ir pieci miljoni cilvēku, un šajā gadsimtā tabaka būs vainojama miljarda cilvēku nāvē, ja vien globālā līmenī netiks īstenoti vērienīgi pretsmēķēšanas pasākumi.

Foto: Shutterstock

13. Divu līdz četru cigarešu izsmēķēšana vienā piegājienā palielina tauku līmeni asinīs. Vidēji smēķētājs dienā izpīpē 30 cigaretes, kas tam rada četras līdz sešas reizes lielāku sirds un asinsvadu slimību risku 45 – 54 gadu vecumā nekā tiem, kas nesmēķē. 

14. Smēķētājiem ik nakti nepieciešams vairāk miega nekā nesmēķētājiem, turklāt viņu miegs nav kvalitatīvs, un bieži smēķētāji pamostas neizgulējušies. 

15. Pirmie veselības uzlabojumi, atmetot smēķēšanu, novērojami jau pēc 20 minūtēm. To, kā ķermenis reaģē, kad tiek atmesta smēķēšana, lasi "Kas notiek ar cilvēka ķermeni, atmetot smēķēšanu?"

Noskaties arī vienu no atzītākajām pretsmēķēšanas reklāmām:

Materiāla tapšanā izmantota informācija no: quitsmoking.about.com; nutri.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!