Strādā pie skrīninga ieviešanas arī kuņģa un zarnu vēža laicīgai diagnostikai

Kolorektālā vēža skrīningam veltīto sanāksmju gaitā tika identificēti vairāki problēmjautājumi, kuri pastāv Eiropas valstu skrīninga sistēmās. Tika secināts, ka, lai veiksmīgi ieviestu skrīninga programmu, īpaša uzmanība ir jāpievērš atbilstoši organizētas skrīninga pārvaldības sistēmu un lēmumu pieņemšanas modeļa izveidošanai, kas joprojām ir problemātisks jautājums daudzās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā.

Kuņģa vēža skrīninga sanāksmju gaitā tika debatēts par galvenajiem aspektiem, kurus būtu jāņem vērā, ieviešot jaunu skrīninga programmu. Latvijai šis jautājums ir īpaši aktuāls divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, kuņģa vēža saslimstības rādītāji Latvijas reģionos ir visai augsti, kas padara to par sabiedrības veselības problēmu. Otrkārt, Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras pētnieki īsteno visaptverošu populācijas pētījumu ar mērķi samazināt kuņģa vēža izraisīto mirstību. Tā rezultātā Latvijas eksperti, tostarp Rīgas Austrumu slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs Mārcis Leja un Audu centra vadītāja Daiga Šantare, varēja aktīvi iesaistīties diskusijās, daloties pieredzē un ieteikumos. Sanāksmes noslēgumā tika identificēti galvenie punkti, kurus būtu jāanalizē, lemjot par kuņģa vēža skrīninga ieviešanu valstī. Pirmkārt, tas ir jautājums par paša skrīninga veida izvēli starp masveida kuņģa baktērijas H.pylori izskaušanas terapijas izmantošanu, endoskopiju un seroloģijas testiem - ikviena metode piedāvā savus plusus un mīnusu. Metodes izvēle ir cieši saistīta arī ar dažādiem izmaksu efektivitātes aspektiem, kas ir atšķirīgi katrai valstij un kas jāņem vērā, izstrādājot skrīninga modeli. Šajos aprēķinos tiek izmantoti ne vien tiešās izmaksas, kas saistītas ar izmeklējumu veikšanu, atalgojumu ārstiem, bet arī tādi indikatori kā iedzīvotāju iegūtie dzīves gadi agrīnas diagnostikas rezultātā un to ietekme uz dzīves kvalitāti.