Veselības ceļvedis: cik bieži un kādas svarīgākas pārbaudes sievietei jāveic 20, 30 un 40 gados

20 gados

Ik gadu veic rūpīgas ādas stāvokļa pārbaudes, apmeklējot dermatologu. Atceries, ka, pārbaudot dzimumzīmes, profesionālis vēlēsies izpētīt arī tavu galvas ādu un pat nagu plāksnītes, tāpēc, dodoties uz dermatoskopiju, jau laikus atbrīvo nagus no lakas kārtiņas, ļaujot ārstam precīzi saskatīt, vai ar tavu organismu viss ir kārtībā un kāds no ādas veidojumiem nav ļaundabīga rakstura.

Vairāk par ādas veidojumu diagnostiku lasi šeit.

Tāpat vismaz reizi trīs gados, sākot no 20 gadu vecuma, veic holesterīna līmeņa pārbaudes, kā arī vajadzības gadījumā pārskati savu uzturu, ēdienkarti padarot veselīgāku. Dienā pirms holesterīna līmeņa pārbaudes mediķi aicina atturēties no intensīviem treniņiem, jo tie var likt analīzēm uzrādīt nepareizus datus.

Vismaz reizi gadā pārbaudi arī asinsspiedienu, vizītes dienā atturoties no kofeīnu saturošu dzērienu lietošanas, kas var traucēt mediķim nolasīt tavas veselības patieso stāvokli.

Savukārt reizi trīs gados veic onkocitoloģiskās uztriepes pārbaudi, lai novērstu novēlotu dzemdes kakla vēža diagnostiku. Pretējā gadījumā, kā jau, visticamāk, zini, slimība ir krietni grūtāk ārstējama un dzīvībai bīstamāka.

30 gados

Sākot ar 30 gadu vecumu, reizi trīs gados veic Cilvēka papilomas vīrusa analīzes. Šai sakarā gan atceries vismaz divas dienas pirms ārsta apmeklējuma nelietot lubrikantu – kā apgalvo speciālisti, tas var traucēt ļaundabīgo šūnu fiksēšanu.

Vairāk par intīmās veselības pārbaudēm lasi šeit.

40 gados

Pēc 40 gadu sliekšņa sasniegšanas ik gadu veic digitālo mamogrāfiju vai, ja vēlies rūpīgāku krūts dziedzeru pārbaudi, ultrasonogrāfiju, kas ļaus fiksēt iespējamos ļaundabīgos veidojumus to sākuma stadijā.

Vairāk par krūts veselības pārbaudēm lasi šeit.

Protams, līdztekus iepriekš minētajām svarīgākajām veselības pārbaudēm, ko ieteicams veikt katrai sievietei, atceries par regulāru ginekologa, ģimenes un zobārsta apmeklēšanu, kā arī periodisku asins analīžu nodošanu un sekošanu savas veselības un pašsajūtas izmaiņām, vajadzības gadījumā laikus dodoties pie ārsta, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu ispējamās saslimšanas, tādējādi lielākajā daļā gadījumu ārstēšanu padarot krietni efektīvāku un vienkāršāku.