Produkti, ko pārtikas drošības eksperti neiesaka lietot uzturā  (3)

Lūk, pārtikas drošības ekspertu un uztura speciālistu apkopoti produkti, kas var būt veselībai bīstami, ja netiek lietoti pareizi apstrādātā veidā, kā arī Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācijas valdes locekles Signes Rinkules ieteikumi, balstoties pašas pieredzē, par neveselīgiem ēdieniem, ko labāk pārtikas pirkumu groziņā nelikt.

Piedāvājot īsu ieteikumu apkopojumu, ko ņemt vērā, ja vēlies ievērot veselīgu uzturu, Rinkule aicina veikalu plauktos atstāt kulināriju, konditorejas izstrādājumus un produktus, kuros ir piesātinātās taukskābes.

Tāpat speciāliste atzīst, ka ieņem stingru nostāju saldināto dzērienu lietošanu uzturā: "Pakās pildītās sulas un gāzētās limonādes satur virkni organismam nevajadzīgu vielu, konservantu un cukura, kas, ja dzērieni tiek lietoti ilgtermiņā, nodara kaitējumu ne tikai slaidajai līnijai, bet arī organismam kopumā.

Obligāti arī jāseko līdzi tauku saturam produktos, kā arī ogļhidrātu daudzumam. Es pati nekad nepērku jau gatavos saldos jogurtus ar piedevām.

Ikvienu, kurš vēlas dzīvot veselīgāk, aicinu izpētīt pārtikas produktu sastāvu – ja to nav iespējams izlasīt ātri un viegli, iecerēto kārumu labāk atstāt veikalā. Tāpat, lai izveidotu pareizu uzturu, jāņem vērā dzīvesveids - cik tas ir fizisks, kādas aktivitātes tiek ievērotas? Jāieplāno precīzas ēdienreizes, tās arī jāievēro. Jācenšas ēst vienā laikā katru dienu un jāievēro "šķīvja princips", kas nodrošinās sabalansētu ēdienkarti."

Neliela sauja dārzeņu, nedaudz augļu un ogu, pilngraudu produkti un graudaugi kopumā, olbaltumvielas ar liesāku izcelsmi, gaļa un zivis, kā uzsver dietoloģe, ir ēdieni, no kuriem būvēt savu ikdienas ēdienkarti.

Tāpat vitāli būtiski ir atcerēties par pareizu pārtikas produktu termisku apstrādi un pagatavošanas principiem. Šai sakarā aicinām iepazīties ar turpinājumā minētajiem ēdieniem, kas organismam atsevišķos gadījumos var ievērojami kaitēt.

Dīgšanas procesā sēklas tiek bagātīgi mitrinātas, kā rezultātā baktērijām draudzīgajā vidē (kā zināms, tās lieliski jūtas mitros un siltos apstākļos) mikrobi vairojas teju vai gaismas ātrumā, uzkrājoties sēklās un vēlāk nonākot mūsu organismā.

Kā apgalvo Bendžamins Čapmens, asociētais profesors un pārtikas drošības eksperts, kā arī vairāku publikāciju autors un lektors Ziemļkarolīnas Universitātē Amerikas Savienotajās Valstīs, vienīgais veids, kā novērst dīgstu nodarīto kaitējumu veselībai, ir ēst tos termiski apstrādātā veidā.

Jāpiebilst, ka pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados pētījumos atklāta dīgstu korelācija ar dažādu slimību un iekaisumu uzliesmošanu, liecina pētījumi.

Neievērojot pietiekamus higiēnas nosacījumus, ko, jāatzīst, ne visos gadījumos ir iespējams kontrolēt, baktērijas no viena ēdiena tiek pārnestas uz citu, tādējādi ēdnīcās piedāvātajām maltītēm nereti ierosinot saindēšanās un citas veselības problēmas, brīdina mediķi.

"Protams, ne visās bufetēs ir atvērtā tipa ēdiena piedāvājums, taču, ja ēdnīcā ir pašapkalpošanās iespējas, jāatceras, ka maltītēs nonāk ne tikai baktērijas no līdzās esošajiem ēdieniem, bet arī ēdnīcas klientiem un darbiniekiem. Tāpat ēdnīcās ēdieni nereti tiek sildīti atkārtoti, tiem tomēr netiekot sakarsētiem pilnībā, kas atkal veicina mikrobu vairošanos," skaidro Katrīna Katla, Pensilvānijas Valsts universitātes lektore, profesore un štata pārtikas zinātnes drošības departamenta vadītāja.

Ja esi iecienījusi liellopa gaļas burgerus, atceries, ka termiski pienācīgi neapstrādātā gaļā var atrasties tādi patogēni kā Salmonellas un E.coli, kas spēj izdzīvot arī karsēšanas procesā, ja temperatūra nav gana augsta.

Tā rezultātā minētās baktērija nokļūst gremošanas traktā, savairojoties vēl vairāk un ierosinot organismam kaitīgu toksīnu rašanos, kas rada caureju, vemšanu un drudzi. Atsevišķos gadījumos, ja saindēšanās ar patogēniem notikusi īpaši smagā formā, iespējams pat letāls iznākums, brīdina mediķi, aicinot gaļu cept vismaz 160 grādu temperatūrā, tā nodrošinot baktēriju bojāeju un novēršot organisma saindēšanos.

Gardās jūras veltes austeres spēj filtrēt ūdeni, tāpēc tās aiztur virkni baktēriju un arī vīrusu ierosinātāju. Tādējādi, ēdot austeres jēlā veidā, minētie mikrobi nonāk mūsu organismā, dažiem no tiem spējot ierosināt pat dzīvībai bīstamas saslimšanas un saindēšanos, brīdina profesors un pētnieks Džefrijs LeDžūns, Ohaio štata Lauksaimniecības pētniecības un attīstības centra direktors.

Vislielākais pupiņu šķirņu skaits, kā arī jau minētās sojas pupiņas nāk no Ķīnas, kur pārtikas produktu uzglabāšanas paradumi, kā zināms, ne vienmēr lepojas ar augsti attīstītu higiēnas normu ievērošanu. Turklāt pirms vairākiem gadiem Ķīnā tika konstatēta melamīna piejaukšana atsevišķiem pārtikas produktiem un to grupām.

Melamīns ir plastisks savienojums, kas ārēji ir līdzīgs porcelānam, bet plašāk pazīstams kā plastmasa. Melamīna sastāvā ir formaldehīds, kam piemīt mutagēnas un kancerogēnas īpašības.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pārtikas ražotāji Ķīnā to pievieno bērnu pārtikai, suņu barībai un virknei citu produktu, melamīnam nonākot arī jau minētajās sojas pupiņās to audzēšanas un uzglabāšanas procesā, brīdina mediķi.