Lai arī saka, ka visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā, tomēr tā vis nav. Latvijas pļavās ir sastopami augi, kuri var izrādīties indīgi un var kaitēt cilvēka veselībai. Ar indīgajiem augiem var gan saindēties, gan gūt pat apdegumus, stāsta augu pazinēja Zeltīte Kaviere.
Saindēšanās ir organisma pretreakcija uz indīgu vielu. Daudzas no indīgajām vielām var pat pārtraukt dzīvībai svarīgo funkciju – skābekļa izmantošanu, kas var radīt pat letālas sekas, tāpēc visi līgotāji ir aicināti ar Jāņu zālēm būt piesardzīgiem. Arī augu pazinēja Zeltīte Kaviere visiem atgādina – plūciet vien tās zālītes, kuras pazīstat. Viņa arī mudina vecākus jo īpaši pieskatīt bērnus, kuri pat nenojauš par šo augu nelabvēlīgo ietekmi.
Lielā strutene
Strutenes var redzēt augam ceļmalās, pļavās, sētmalās un citur. Tās zied dzelteniem ziediņiem. Lielā strutene izceļas ar savu garo stublāju, kas var būt pat metru garš. Lai arī strutene tiek lietota pret dažādām slimībām, ir jāatceras, ka tā ir arī indīga. Indīgas ir šī auga lapas un ziedi. Strutenes sula var izraisīt ādas iekaisumu, bet saindēties var, piemēram, ar struteņu tēju. Saindēšanos var atpazīt pēc šādām pazīmēm: ir vemšana, caureja, kolikas. Šādā gadījumā nekavējoties ir jāgriežas pie ārsta pēc palīdzības.
Gundega
Gundegas pļavā var atpazīt pēc to koši dzeltenajām ziedu galviņām. Visas sešpadsmit Latvijā sastopamās gundegu sugas ir indīgas. To sastāvā esošā viela bojā deguna, mutes un acu dobuma gļotādu. Pazīmes, kas liecina, ka gļotāda tiek kairināta, ir acu asarošana, klepus un rīkles spazmas. Uz ādas var arī parādīties apdegumiem līdzīgas brūces.
Plankumainais suņstobrs
Suņstobrs parasti aug sētmalās, upmalās, ceļmalās, arī krūmājos. Tas aug sīkiem, baltiem ziediņiem. Indīgas ir visas šī auga daļas. Saindējoties ar šo augu, parādās galvas sāpes un reiboņi. Citas pazīmes, kas liecina par saindēšanos ar plankumaino suņstobru, ir kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi, kā arī vemšana, siekalošanās, sirdsdarbības palēnināšanās. Ja netiek sniegta palīdzība, sekas var būt pat letālas. Pastiprināta uzmanība ir jāpievērš bērniem, kuri šī auga stublāju var izmantot stabulīšu pagatavošanai.
Latvānis
Šis divus līdz četrus metrus garais augs sastopams vietās, kur augsne bagāta ar slāpekli. Latvāņus var redzēt ceļmalās, pļavmalās, krūmājos. Augam nedrīkst pieskarties, jo tad var gūt apdegumus. Pēc saskarsmes ar latvāni var just nespēku, jo organisms atūdeņojs, tāpēc ir ieteicams dzert daudz šķidruma. Var parādīties arī tādas pazīmes kā nelaba dūša, vēdera sāpes. Savukārt, ja apdeguma vietā parādās čūlas, ir jāgriežas pēc palīdzības pie ārsta.
Parastā kreimene jeb maijpuķīte
Tās aug no maija līdz jūnijam. Kreimenes var sastapt lapkoku vai jauktajos mežos, kā arī tiek audzētas piemājas dārzos. Neskatoties uz to, ka kreimenes tiek izmantotas arī medicīnā, tās tomēr ir indīgs augs. Indīgas ir īpaši tās sarkanās ogas. Indīgs pat kļūst ūdens, kurā augi turēti.
Indīgais velnarutks
Indīgais velnarutks aug grāvju un purva malās. Tas zied no jūnija līdz augustam. Tas zied sīkiem, baltiem ziediņiem. Velnarutks ir jo īpaši indīgs – īpaši tā saknenis un jaunie dzinumi. Saindēšanās ar velnarutku izpaužas kā caureja, krampji un sekas var būt pat letālas.
Ja tomēr nav izdevies izvairīties no saskarsmes ar kādu no šiem indīgajiem augiem, tad griezieties pēc palīdzības pie ārsta. Neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot uz telefona numuru 113.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
