Pēdējā laikā pasaulē arvien lielāku popularitāti sākusi iemantot svaigēšana. Ja arī tu vēlies izmēģināt savu ēdienkarti veidot vien no termiski neapstrādātiem produktiem vai izvēlēties daļēju svaigēšanu, vasara ir teicami piemērots laiks, kad savā uzturā ieviest minētās pārmaiņas. Šai sakarā piedāvājam interneta veselības žurnāla webmd.com, farmaceita Jāņa ventiņa uztura speciālistes Ingas Pūces apkopotos ieguvumus, ko veselībai sniedz svaigēšana, kā arī būtiskus priekšnoteikumus, ko ņemt vērā, ēdienkarti veidojot no termiski neapstrādātiem produktiem.
"Ja ar svaigēšanu tiek domāta diēta, kuru ievērojot, netiek lietoti pārtikas produkti, kas sagatavoti temperatūrā augstākā par 47 °C (tai skaitā gaļa un zivis), tad no termiski neapstrādātiem gaļas un zivju produktiem var tikt iegūti dažādi parazīti vai rasties infekcijas.
Tāpat daļa uzturvielu organismā tomēr labāk uzsūcas no termiski apstrādātiem produktiem (piemēram, burkānos esošie karotinoīdi), un cilvēka organisms pilnvērtīgāk izmanto tieši termiski apstrādātu gaļu. Ja gaļas produkti no ēdienkartes tiek izslēgti, tad var rasties, piemēram, B12 avitamonoze.
Bet, kopumā ņemot, ja neieslīgst galējībās, tad pastiprināta svaigu produktu lietošana uzturā veselībai nāk tikai par labu!" komentē Ventiņš.
Jāpiebilst, ka, lietojot svaigus produktus – dārzeņus, augļus, sēklas, pākšaugus un graudaugus - tu nodrošini organismu ar tam nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem, kas novērš ļaundabīgo vēža šūnu veidošanos, produktiem saturot arī mazāk toksīnu nekā tas būtu gadījumā, ja tie būtu termiski apstrādāti. Piemēram, cepot ēdienu, tajā veidojas kancerogēnas vielas, kas var ierosināt ļaundabīgu audzēju attīstīšanos.
Atsevišķi mediķi pat uzskata, ka ēdienu termiska apstrādāšana cieši korelē ar dažādām alerģijām un galvassāpēm, kā arī citām veselības problēmām, ko ierosina gatavošanas procesā izdalītās kaitīgās vielas. Svaigēšana savukārt šai sakarā varot mazināt artrīta simptomus, uzlabot atmiņu un pat novērst tādu hronisku slimību kā, piemēram, diabēts attīstīšanos.
Tāpat svaigi produkti satur to dabiskos fermentus, kas nodrošina labāku gremošanas sistēmas darbību, normalizē holesterīna līmeni organismā un veicina vitamīnu un mikroelementu uzsūkšanos. Gatavošanas procesā šo fermentu daudzums savukārt mazinās, tāpēc svaigēšana var uzlabot vielmaiņu, kā arī mazināt iekaisuma procesus organismā, kā rezultātā arī zudīs liekie kilogrami, ja tādi ir. Tāpat, ēdot svaigus produktus, uzņemam mazāk sāls, kaloriju un tauku, kas arī ir būtisks priekšnoteikums svara zaudēšanā.
Svaigēšana mazina arī kāri pēc saldumiem. Piemēram, augļi un ogas satur cukuru, kā arī virkni citu vērtīgu vielu, kas organismu nodrošina ar tam vajadzīgo enerģiju, novēršot vēlmi to uzņemt ar vienkāršajiem ogļhidrātiem un cukuru bagātiem produktiem. Sēklas, rieksti, augļi un dārzeņi – paprika, tomāti un burkāni – teicami mazinās tavu kāri pēc saldumiem.
Ne mazāk nozīmīgs faktors ir svaigēšanas lētās izmaksas – vasarā sezonas augļi, ogas un dārzeņi nemaksā dārgi, tā ļaujot tev veidot ēdienkartes pamatus par izdevīgām cenām. Turklāt svaigos produktus vari pagatavot dažnedažādā veidā – kokteiļi, biezeņi, sulas, salāti, aukstās zupas, kārtojumi, uzkodas utt. atsvaidzinās ierasto ēdienkarti, to lieliski dažādojot.
Tiesa, izvēloties svaigēšanu, atceries, ka organismam nepieciešams dzelzs, kalcijs, kā arī olbaltumvielas, ko, ēdot vien augļus, dārzeņus, pākšaugus un graudaugus, ir samērā sarežģīti nodrošināt pienācīgā daudzumā.
Tāpat ēdienu termiska pagatavošana mazina produktos esošās baktērijas, kas, kā jau minējis Ventiņš, var ierosināt organisma saindēšanos ar ēdienu. Šai sakarā svaigēdāji uzturā vien retos gadījumos lieto jūras veltes, gaļu un olas, ko, kā zināms, veselības drošības nolūkos pirms ēšanas jāapstrādā augstā temperatūrā.
Izvērtējot svaigēšanu, uztura speciāliste Inga Pūce aicina ņemt vērā svarīgāko veselīga dzīvesveida priekšnoteikumu – sabalansētu uzturu.
"Uzskatu, ka kādu laika periodu ēst vien augļus un dārzeņus noteikti nebūtu prātīgi,īpaši, ja tas tiek darīts tievēšanas nolūkos. Atkal atsākot ēst pa vecam, svars atgriezīsies ar uzviju. Ja no kaut kā atsakās pavisam, tad patiesībā sāk vēl spēcīgāk sāk darboties "gribu" mehānisms. Dārzeņi un augļi ir labi, bet jāēd arī saliktie ogļhidrāti, jo tauku šķelšanās mehānisms ir energoietilpīgs process.
Tas nozīmē, ka, lai sāktu šķelties tauki, ir vajadzīga enerģija, ko dod cieti saturoši produkti, kas palīdz arī uzturēt normālu cukura līmeni asinīs, kas ir sāta sajūtas pamatā.Taukus, protams, vajag samazināt līdz 2 tējkarotēm eļļas vai sviesta dienā, neaizmirst arī par 2 kalcija porcijām - 200 ml šķidrie piena produkti + 100 g biezpiena vai 30 g siera.
Olbaltumvielas, ko saņemam ar dzīvnieku valsts olbaltumvielām vajadzētu samazināt līdz 3 porcijām dienā, piemēram, 1 porcija ir 50 g gatavas liesas gaļas vai 70 g zivs, vai 1 ola, vai 100 g jūras veltes," skaidro Pūce.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
