Lai cilvēks jūstos labi, būtu harmonisks un vesels, liela nozīme ir ķermeņa un gara līdzvaram. Ne velti latviešiem ir ļoti spēcīgas pirts tradīcijas, jo pareizs pirts rituāls palīdz sasniegt šo balansu.
"HELSUS" festivāla dalībnieks, pirtnieks un dziednieks Vilnis Lejnieks uzsver, ka pirts nav tikai vieta, kur nomazgāties. Tai piemīt dziednieciskas funkcijas, tiesa, ar nosacījumu, ka pirtī tiek iets apzinoties tās patieso nozīmi un jēgu.
"Nesen kāds, nejauši sastaps paziņa man sacīja - biju pirtī ar pirtnieku, bet neiešu vairs. Pēc tam trīs dienas sāpēja galva un nebija spēka. Tajā pat laikā cits pirts apmeklētājs atzina, ka atguvis vieglumu un spēku ilgam laikam, izdzīvojot sajūtas, kuras nevar iegūt nekur citur.
Kāpēc tā notiek? Jo ir pamatnoteikumi, kas jāievēro, lai pirts sniegtu gaidīto efektu," stāsta Lejnieks.
Viņš akcentē trīs būtiskākos pirtī iešanas nosacījumus:
Pirtī jāiet ar noteiktu mērķi
Pirts procedūrai ir jānoskaņojas un jāiet ar kārtīgi apdomātu un skaidru mērķi. Svarīgi saprast, ko vēlamies panākt. Vai pēc pirts gribam būt tīri, nomierināties, atbrīvoties no sliktām emocijām, uzlabot ķermeņa aprises vai mazināt veselības problēmas. Atkarībā no mērķa izvēlamies konkrētu pirts rituālu, kam attiecīgi sagatavojas arī pirtnieks.
Katram nepiecešama individuāla pieeja
Cilvēki atšķiras fiziski, garīgi un emocionāli. Tāpēc nevar būt pilnīgi vienādi veiktas pirts procedūras. "Pirtnieks pirms procedūras vienmēr noskaidro, ko cilvēks vēlas, lai saprastu, ko viņam vajag. Tālākais process ir atkarīgs no katra pirtnieka individuālās pieejas, " stāsta Lejnieks.
Rūpēs atstāj ārpus pirts
Pirtī smadzeņu garozas aktivitāti nobremzē ar izkarsēšanos, pēršanos un gremdēšanos aukstā ūdenī. Taču arī pašam jācenšas atbrīvoties no ikdienas rūpēm un negatīvām emocijām, koncentrējoties tikai uz brīdi "šeit un tagad". Pirts ir sajūtu pasaule, kas, pateicoties gara, dvēseles un ķermeņa vienotībai, ļauj atgūt veselību. Tāpēc būt pirtniekam ir liela atbildība, kas prasa zināšanas, prasmes un ilgmūžīgu pilnveidošanos.
Pirts rituāls sastāv no pieciem posmiem – karsēšanās, skrubēšanās, pēršanās, atvēsināšanās un atkārtotas sildīšanās. Starp šiem soļiem ieteicams dzert augu tējas.
Pirmajos pēršanās etapos noderēs augu tējas, kam piemīt organismu attīroša, sviedrējoša darbība – liepziedi, kumelītes, aveņu lapas un augļi, vīgriezes.
Otrajā etapā, kad organisms jau ir zaudējis šķidrumu, vajadzētu lietot vitamīniem bagātas tējas, tādas kā mežrozīšu augļi, nātru lapas, pīlādži.
Arī pirts slotiņas var veidot no dažādiem augiem, kam ir atšķirīgas īpašības. Kadiķim, vībotnei, eglei un apsei piemīt attīrošas īpašības, bet vītols ir aizsargājošs. Sievietēm tradicionāli piestāv liepas, bērza un ievas slotiņas, bet vīriem - ozola.
Ļoti svarīgi, lai, atrodoties pirtī, galva būtu vēsumā, tādēļ pirts cepure ir obligāta. Arī attiecībā uz atvēsināšanās posma vajadzētu ņemt vērā dažus padomus.
Pēc karstuma, uzreiz lecot ūdenī, organismam rodas stress, kas aktivizē sirds un asinsvadu sistēmu. Tāpēc mēs mēdzam ātri saslapināties. Taču pirtnieks iesaka aukstajā ūdenī iet lēnām un pabūt miera stāvoklī. Tādā veida bremzējas organsma reakcijas, var sareibt galva, toties pēc tam iestājas pilnīgs miers un atslābums. Protams, ka šādas atvēsināšanai laikā blakus jābūt pirtniekam.
"Pirts ir senākais latviešu "psihoterapeits", tie ir iekšējās radīšanas svētki un dziļš veids, kā iepazīt sevi. Tāpēc būt pirtniekam ir liela atbildība, jo šis cilvēks ir kā instruments, kas palīdz rast ķermeņa, dvēseles un gara vienotību, kas ir veselības pamats," ir pārliecināts Lejnieks.
Pirtnieku, dziednieku un Pirts Skolas direktoru Vilni Lejnieku varēs sastapt "HELSUS" festivāla Veselības dārzā, kas norisināsies š.g. 22. un 23. augustā Lucavsalā. Plašāk par festivālu lasi www.helsusfestival.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
