Sešas lietas, ar ko jārēķinās, kļūstot par veģetārieti  (1)

Lūk, daži speciālistu secinājumi, kas notiek ar cilvēka ķermeni, kļūstot par veģetārieti, un ieteikumi, kā labāk tikt galā ar problēmām, lai dzīvotu veselīgāk.

No bioķīmiskā viedokļa, kļūstot par veģetārieti, protams, nekas briesmīgs ar organismu nenotiks, portālam prevention.com sacījusi Džoana Selge Bleiki, Bostonas Universitātes asociētā profesore un uztura speciāliste. Tomēr tas nenozīmē, ka nekas nenotiks. Džordža Vašingtona Universitātes medicīnas skolā veikts pētījums par to, kā augu valsts produktu diēta ietekmē dažādu slimību risku mazināšanu.Tajā teikts, ka veģetāriešu diētas palīdz arī zaudēt liekos kilogramus.

Pētījums publicēts Journal of the Academy of Nutrition and Dietetics. Tā rezultāti rāda, ka pat tad, ja mērķis, kļūstot par veģetārieti, nav notievēšana, šāds bonuss ir visai iespējams. Vidējais svars, ko zaudējuši pētījuma dalībnieki, ir 3,5 kilogrami.

Cilvēks principā ir visēdājs, un mūsu organismā ir gremošanas fermenti, kas palīdz uzņemt proteīnus gan no gaļas, gan augiem. Tādēļ nekas daudz šajā ziņā nemainās, ja pārtrauc ēst gaļu.

Tomēr visi nesagremojamie ogļhidrāti augu olbaltumvielās un citas augu pārtikā esošas vielas var mainīt baktēriju profilu zarnas. Un pētnieki uzskata, ka "jaunie" ogļhidrāti var palīdzēt palielināt veselīgo baktēriju skaitu zarnās.

Tomēr, lai šī nomaiņa notiktu, jāpaiet laikam, tādēļ, sākot pārtikt tikai no augu valsts produktiem, īpaši, ja tie iepriekš nav daudz lietoti, vēderā var rasties gāzes un vēders var uzpūsties. Pats organisms ar to tiks galā, bet vajadzīga pacietība, ja tiešām esi apņēmies kļūt par veģetārieti.

Vairāki lieli pētījumi rāda, ka, salīdzinot veģetāriešu un gaļēdāju veselības stāvokli, ja viņu dzīvesveids ir līdzīgs, veģetāriešiem retāk tiek konstatētas sirds un asinsvadu slimības, ko rada asinsvadu sašaurināšanās un artēriju nosprostošanās. Pat par 24% retāk. Iespējams, ka tas ir tādēļ, ka, lietojot augu valsts produktus, organismā retāk veidojas iekaisumi.

Par to, kuri produkti vislabāk palīdz samazināt kardiovaskulāro slimību risku, lasi šeit.

Galvenais risks, kļūstot par veģetārieti, ir dzelzs, piesātināto taukskābju, olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu trūkums organismā. Tādēļ, atsakoties no gaļas, ir svarīgi papildus lietot produktus, kas ļautu šos riskus novērst, piemēram, piena produktus un pākšaugus.
Tomēr ir vēl kāda nianse. Cinks ir pamata uzturviela, kas spēcina imūnsistēmu, nodrošināt kuņģa, resnās zarnas, nieru un urīnpūšļa darbību un palīdz dziedēt brūces ādā, kā arī ir nozīmīgs grūtniecības laikā, sekmē garšas kārpiņu jūtīgumu un dzirdi. Tas vislabāk uzņemams ar sarkano gaļu, un veģetāriešiem jāuzmanās ar šīs minerālvielas trūkumu.

Tādēļ veģetāriešiem un grūtniecēm iesaka cinku lietot arī uztura bagātinātāju formā. Tukušimas Universitātes Dzīvībaszinātņu institūtā veikts pētījums parādījis cinka lielo nozīmi tieši garšas sajūtu radīšanā. Lai arī pupiņās, riekstos un graudu produktos ir nedaudz cinka, tomēr tajos esošās skābes traucē tā absorbēšanu. Tādēļ veģetāriešiem un vegāniem ik dienu jāuzņem par 50 % vairāk cinka nekā gaļēdājiem. Tas nozīmē, ja dienas deva sievietei ir astoņi miligrami cinka, veģetārietim nepieciešams ar pārtiku uzņemt vismaz 12 miligramus.

Proteīni ir svarīgākais muskuļu "būvmateriāls", kas palīdz tos atjaunot pēc treniņa. Tomēr daudz kas ir atkarīgs arī no proteīnu avota. Izvēle ir starp dzīvnieku un augu izcelsmes olbaltumvielām. Abi avoti der muskuļu atjaunošanai, tikai, lai pārstrādātu augu valsts proteīnus, organismam būs nepieciešams ilgāks laiks. Tas ir iemesls, kāpēc aktīviem sportistiem, kuri ir veģetārieši vai vegāni, iesaka pēc treniņa dzert proteīnus saturošus dzērienus, jo šķidrā veidā tos organisms absorbē ātrāk.

Tāpat spēkus atgūt var palīdzēt, piemēram, smūtijs, kas pagatavots no kokosriekstu, mandeļu, rīsu vai sojas piena, kas sajaukts ar ogļhidrātus saturošiem svaigiem augļiem, kuros ir daudz augu cukura.

Pētījumi pierāda, ka veģetāriešiem mēdz trūkt dzelzs, īpaši aktuāli tas ir ziemeļvalstīs ziemā, tātad arī Latvijā. Tomēr visvairāk jārūpējas, lai organismam pietiktu kalcija un B12 vitamīna, kā arī jau minētā cinka. Šīs un citas minerālvielas un vitamīnus visticamāk nāksies uzņemt ar uztura bagātinātāju palīdzību.

Materiāla tapšanā izmantota informācija no prevention.com un mayoclinic.org.