Zosāda, žagas, sarkšana - īpatnējas ķermeņa darbības un iemesli, kāpēc tās nepieciešamas  (3)

Zosāda uzmetas, kad mums salst vai esam nobijušies, pat tad, kad klausāmies labu mūziku vai ļaunāk – kad kāds ar nagiem velk pa stiklu vai tāfeli. Tomēr tam nav bioloģiska iemesla. 

Senos laikos, kad cilvēku ķermeni klāja biezāks apmatojums, zosāda kalpoja kā ierocis iebaidīšanai – sacēlās apmatojums, un cilvēks izskatījās iespaidīgāks, līdzīgi kā tas ir dzīvniekiem briesmu vai niknuma gadījumos. Mūsdienās, kad apmatojuma ir mazāk nekā mūsu senčiem, zosāda ir labāk redzama, bet pilnīgi nejēdzīga.

Tā ir kā pretēja reakcija svīšanai, kas paredzēta, lai ķermeni atvēsinātu. Savukārt drebuļi palīdz atgūt un radīt siltumu, kad salst, kā arī palīdz saglabāt organisma iekšējo orgānu funkcijas aukstuma un stresa apstākļos. 

Teorētiski tas notiek tādēļ, ka ķermenis iemiegot sāk atslābināties, tādēļ elpošana palēninās, un smadzenes uz to reaģē kā uz kritienu. Tādēļ arī salēkšanās, lai tu "neaizmirstu" nobīties no tā, ka varētu nokrist un nosisties. 

Cita teorija šo ķermeņa reakciju skaidro ar to, ka tā ir normāla atslābināšanās sastāvdaļa, un ķermenis vēl nav pilnībā norimis pēc iepriekš piedzīvotā stresa, par daudz izdzertās kafijas, alkohola, vai noguruma. Diemžēl jo vairāk sāc uztraukties par šo "salēkšanos" pirms miega, jo biežāk tā parādīsies. 

Visai populārs ir uzskats, ka žāvas izraisa nevis nogurums, bet garlaicība. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka žāvāšanās tiešā nozīmē varētu būt veids, kā atvēsināt smadzenes. Žāvas ir kā smadzeņu kondicionētājs, un šī darbība palīdz uzturēt aktīvu reakciju un smadzenēm strādāt možāk stresa situācijās.

Un arī tas, ka redzi kādu citu žāvājamies vai pat tikai iedomājies par to, liek arī pašam nožāvāties, ir normāli, jo smadzenes "grib" būt aktīvas un "atceras" atvēsinājuma sajūtu.

Siekalas izdalās vairāku iemeslu dēļ. Lai uzturētu mutē vajadzīgo mitrumu un slīdību, kas palīdz norīt ēdienu, kā arī, lai aizsargātu zobus un muti, piemēram, reizēs, kad jāvemj. Tāpat, iedomājies vien par gardu ēdienu – arī mute sāks darboties, lai sagatavots tā notiesāšanai.

Ja sāk raustīties acs plakstiņš, tas var liecināt par dažādām lietām – stresu, miega trūkumu, sausām acīm, iekaisumu acī, arī jūtību uz gaismu, par daudz kafijas tasītēm vienā dienā, pārāk daudz izdzerta alkohola vai alerģiju. 

Ja acs raustās bieži, ik pēc stundas centies dažas minūtes novērs acis no datora un paskatiīties tālumā, nosnaudies, ja iespējams, vai samazini izdzertās kafijas daudzumu. Tāpat iemesls var būt dehidrācija – izdzer glāzi ūdens.

Raudāšana ir daudz sarežģītāks process, nekā domā. Asarām ir vairāki veidi, un tiem katram ir sava nozīme. 

Bazālās jeb pamata asaras. Tās palīdz acī uzturēt mitrumu, lai pasargātu to no baktērijām un svešķermeņiem, kas varētu kaitēt. Normāli pat nepamani, ka acs izdala bazālās asaras – to sāc pamanīt, ja acs kļūst sausa un sāk sūrstēt.

Refleksa asaras. Vai esi kaut reizi mizojis sīpolus? Jā, tas var likt gauži raudāt! Tās sauc par refleksa asarām, un tās izdalās vairāk un ilgāk nekā bazālās. Tās aizkavē nevēlamu gāzu vai skābju nonākšanu acī. 

Emocionālās asaras. Tās parādās, kad esi tiešām priecīgs, bēdīgs vai pārāk uzbudināts. Zinātnieki nevar pilnībā izskaidrot šo fenomenu, bet tiek uzskatīts, ka emocionālajām asarām ir nomierinošs iespaids, un tas ir evolūcijas laikā izstrādājies sociāls paradums, kā izrādīt skumjas. 

Kurš gan nezina, kā tas ir, kad apkaunojošā brīdī paliec sarkans kā biete, un jūti, kā sirds sāk dauzīties, "nokrāsojot" seju? Tā ir organisma reakcija uz satraukumu un adrenalīna līmeņa paaugstināšanos, sirdsdarbības paātrināšanos un asinsvadu paplašināšanos, lai uzlabotu asinsriti. Zinātnieki uzskata, ka sarkšana ir evolūcijas gaitā izstrādāts sociāls signāls un nozīmē tādu kā neverbālu atvainošanos par sociāli neveiklu vai nepareizu rīcību.

Tās, protams, rada neveiklas situācijas, bet atraugas ir veids, kā ķermenis atbrīvojas no gāzes. Tu, visticamāk, atraugājies, ja norij par daudz gaisa, ēd par ātru, dzer gāzētus dzērienus vai apēd pamatīgas pusdienas. Tāpat pastiprinātu atraugu veidošanos var radīt vēdera infekcija. 

Vēdera uzpūšanos var radīt arī pilnībā nesagremots ēdiens zarnās – baktērijas sāk no tā baroties, radot gāzi, no kā jāatbrīvojas.

Materiāla tapšanā izmantota informācija no goodhousekeeping.com