Krīti uz dzīslām: kādas ir augsta un zema asinsspiediena pazīmes un kad tās var kaitēt?  (2)

Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sienām.

Normāls asinsspiediens ir 120/80 mm/Hg. Par paaugstinātu asinsspiedienu uzskata 140/90, bet pazemināts – 100/50 mm/Hg, tomēr šeit jābūt uzmanīgiem, jo, piemēram, sportistiem, kas regulāri trenējas pazemināts asinsspiediens ir normāls. Svarīgi asinsspiedienu regulāri mērīt, lai tā izmaiņas konstatētu savlaicīgi, pirms tas nodara kādu kaitējumu.

Atceries! Var nebūt arī pilnīgi nekādu pazīmju, kas liecina par paaugstinātu asinsspiedienu!

Asinsspiedienu mēra milimetros uz dzīvsudraba stabu.

Pirmais skaitlis rāda sistolisko spiedienu – spiedienu artērijās sirds saraušanās (kontrakcijas) brīdī.

Otrais skaitlis ir diastoliskā spiediena rādītājs – spiediens artērijā brīdī, kad sirds izplešas jeb atslābst.

Arī zemam asinsspiedienam mēdz būt dažādi veidi.

Zems asinsspiediens var rasties, pieceļoties kājās. Normāli pēkšņu spiediena krišanos, kad pieceļoties vai apguļoties gravitācijas spēks liek asinīm tecēt uz leju, organisms kompensē paaugstinot asinsspiedienu un, pumpējot asinis, tā, lai apgādātu smadzenes. Ja cilvēkam ir hipotensija, šis mehānisms nedarbojas – asinsspiediens krītas un parādās reibonis, nespēks un citi zema asinsspiediena simptomi.

To var izraisīt arī dehidrācija, apdegumi, grūtniecība, sirds mazspēja, palielinātas varikozās vēnas, diabēts un citas novirzes no normas. Tāpat pie vainas var būt medikamenti, kam ir nomierinoša vai asinsspiedienu pazeminoša ietekme.

Interesanti, ka asinsspiediens var pazemināties arī pēc ēšanas. Kā jau minēts, kad stāvi, asinis atplūst uz kājām, tāpat liels asiņu daudzums nepieciešams, lai darbotos kuņģa un zarnu trakts. Tāpēc sirdsdarbībai vajadzētu paātrināties, bet dažiem cilvēkiem šis mehānisms nestrādā pienācīgi. Īpaši tas raksturīgs cilvēkiem, kas sirgst ar nervu sistēmas problēmām, Parkinsona slimību. No šāda asinsspiediena pazeminājuma var izvairīties, ēdot mazākas porcijas, vai arī lietot uzturā ēdienus, kam ir zems ogļhidrātu saturs.

Parasti pazemināts asinsspiediens nav bīstams, ja vien tas neturpinās ļoti ilgi.

Protams, pazemināts asinsspiediens var būt arī signāls, kas liecina par asiņošanu – traumu vai iekšēju asiņošanu pēc traumas – tad skaidrs, ka jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Asinsspiedienu ietekmē daudzi faktori – asinsvadu paplašināšanās vai sašaurināšanās, aptaukošanās, iedzimtība, smēķēšana, stress, sirds slimības un citi.

Ja asinsspiediens ir mēreni paaugstināts, cilvēka pašsajūta nemainās, tomēr pat mēreni paaugstināts asinsspiediens ilgākā laika periodā negatīvi ietekmē asinsvadus.
Paaugstināts asinsspiediens veicina aterosklerozes attīstību – sekmē aterosklerotisko plātnīšu izgulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām. Tas sašaurina asinsvadus. Vienkāršoti runājot, asinsvada sieniņa cenšas "aizsargāties" pret pastiprinātu spiedienu, ko rada paaugstināts asinsspiediens un tāpēc asinsvada sieniņa kļūst biezāka, asinīm vietas atliek mazāk un spiediens asinsvados pieaug, veidojot apburto loku. Jāatceras, ka asinsvadi caurauž ikvienu vietu cilvēka ķermenī, tāpēc paaugstināts asinsspiediens var nodarīt kaitējumu visiem orgāniem.

Tas sekmē arī sirds slimību - sirds išēmiskās slimības, kardiomiopātijas, infarkta attīstību, kā arī ievērojami palielina insulta - risku. Paaugstināts asinsspiediens sekmē nieru bojājumu veidošanos, nieru mazspējas attīstību, kā arī redzes bojājumus.

Jebkurā gadījumā ārsts jums ieteiks veselīga dzīvesveida pasākumus asinsspiediena pazemināšanai. Tie ir noderīgi gan paši par sevi, gan arī kopā ar asinsspiedienu pazeminošām zālēm. Izmērot asinsspiedienu un veicot veselības pārbaudi, ārsts ieteiks, vai varat sākumā mēģināt pazemināt asinsspiedienu tikai ar dažādiem veselīga dzīvesveida paņēmieniem. Ja tas nelīdz, protams, pieejami arī virkne medikamentu, kas var palīdzēt.

Materiāla tapšanā izmantota informācija no kardiologija.lv, heart.org un diabetes.co.uk.