Jebkura veida ādas un gļotādu traumatizācija, kas ir duršana, caurduršana, griešana, rada draudus veselībai. Bīstamākie riski ir tad, ja cilvēki šīs manipulācijas izvēlas veikt "skaistuma vārdā", ignorējot riskus inficēties ar hepatītiem B vai C, profesore Angelika Krūmiņa stāsta portālam "Rutks.lv".
Kaut arī ir noteiktas dažādi reglamentējoši pasākumi, lai ierobežotu inficēšanās riskus, tie ir formāli un riskus ierobežo tikai daļēji. Tāpēc profesore uzskata, ka pareizākais rīcības modelis būtu nedarīt to, kas nav dzīvībai nepieciešams, un lieki neriskēt, jo neviens tetovēšanas salons nekad nav uzņēmies atbildību par klientu veselību.
Profesore norāda, ka viņas praksē ir nonākuši jaunieši, kuri tikai daļēji ir dzirdējuši par tetovēšanas riskiem saistībā ar infekciju draudiem un ir ignorējuši šo faktu. Tāpēc viņa ļoti uzsver to, ka cilvēkiem ir jābūt informētiem par pastāvošajiem riskiem inficēties.
Iedzīvotāji nav pietiekami informēti par sekām, kas var rasties pēc procedūras
Agnese Gusaravo, Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas vadītāja, skaidro, ka 2013. gadā Veselības inspekcija ir veikusi aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju pieredzi un viedokli par to, kā tetovēšanas un pīrsinga pakalpojumu sniedzēji ievēro higiēnas pasākumus procedūru laikā.
No iegūtajiem rezultātiem tika secināts, ka daļai cilvēku, kas ir veidojuši sev tetovējumu, ir saskārušies ar dažādām komplikācijām, kas ir iekaisums, strutošana, ilgs brūces dzīšanas process un citā.
Tika noskaidrots arī tas, ka daži aptaujātie pirms pakalpojuma saņemšanas tikai daļēji tika informēti par procedūras norisi un iespējamajiem riskiem, kā arī viņi nebija pilnībā pārliecināti, ka procedūra tiek veikta ar tīriem instrumentiem, ievērojot visas higiēnas prasības.
No nākamā gada 1. janvāra spēkā stāsies noteikumi, kas paredzēs noteiktas higiēnas prasības tetovēšanas, mikropigmentācijas, permanentā grima, skarifikācijas un pīrsinga pakalpojumiem, to sniedzējiem, pakalpojumu sniegšanas telpām, telpu aprīkojumam un darba piederumiem.
Pieredzē par tetovēšanu dalās Madara Vanaga, kas tetovējumu izvēlējās jau pusaudža gados.
"Tetovēšanas salonu apmeklēju kopā ar piecus gadus vecāku draudzeni, un ideja par tetovējumu visdrīzāk radās, ietekmējoties vienai no otras. Tā kā šobrīd man ir nepieciešams turpināt tetovēšanu tāpēc, lai novērstu pusaudžu gados sastrādāto, tikai tagad apzinos, ka nevajadzēja taisīt tetovējumu. Tiesa, lai šo kļūdu labotu, nākamajam tetovējumam bija jābūt krietni lielākam. Kad saņēmos šo kļūdu labot un devos pie tetovētājas, man tika lūgts uzrādīt ārsta zīmi, ka neesmu inficējusies ar C hepatītu. Tieši tad sapratu, ka tetovēšanas laikā tik tiešām ir iespējams inficēties. Par drošības pasākumiem pusaudžu gados nemaz neaizdomājos, jo vadījos tikai pēc sajūtām un atsauksmēm no draugiem un paziņām."
Vairāk par saslimšanu ar C hepatītu un tā riskiem lasi šeit.