Nevienam nepatīk tekošs deguns, kas var piemeklēt ne tikai ziemas un rudens drēgnumā, bet pat vasarā. Iemesli, kāpēc iesnas var parādīties vasarā, ir dažādi – tā varbūt alerģiska reakcija uz kādu alergēnu apkārtējā vidē vai parasta saaukstēšanās no peldes pārāk vēsā laikā. Tomēr speciāliste atgādina, ja iesnas ir piemeklējušas vasaras laikā, noteikti ir jāgriežas pēc padoma pie ārsta, lai noteiktu to cēloni.
Iemesli, kāpēc vasarā var piemeklēt iesnas:
- Regulāra atrašanās kondicionētās telpās, kā arī bieža pārmaiņus atrašanās kondicionētā telpā un dabiskā vidē;
- Sasvīšana un atdzišana;
- Saaukstēšanās (peldoties aukstā ūdenī, nepiemērota apģērba dēļ, izmirkstot lietū);
- Alerģiska rekcija uz kādu no alergēniem apkārtējā vidē vai telpās.
Ko darīt, ja iesnas ir piemeklējušas vasaras laikā?
Ja vasaras laikā ir piemeklējušas iesnas, tās noteikti jāārstē. Ja tās nepāriet, lietojot medikamentus, 7 - 10 dienu laikā, jāmeklē ausu, kakla, deguna ārsta palīdzība.
Kā iespējamos iemeslus iesnām otolaringoloģe Inese Krūmiņa min to, ka tā var būt kāda līdz šim nezināma alerģiska reakcija. Viņa min, ka alerģija var parādīties jebkurā dzīves posmā arī bez jebkādiem priekšvēstnešiem. Un tā kā alerģisku iesnu ārstēšana atšķiras no "parastu" iesnu ārstēšanas, ir svarīgi diagnosticēt to iemeslu.
Tāpat speciāliste vēlas uzsvērt to, ka, ja pirms došanās vasaras atvaļinājumā un lidošanas ar lidmašīnu, parādījušās iesnas, ir obligāti jāpārbaudās pie daktera. Neārstētas iesnas šādos gadījumos var būt nopietns drauds veselībai, jo gaisa spiediena maiņa veicina deguna aizlikumu, tas var palielināties, gļotādas tūska pastiprināties, tādējādi spiediens var skart dzirdes kanālus.
Kā izvairīties no iesnām vasarā?
- Ieteicams izvairīties no krasām temperatūras svārstībām – liela karstuma un aukstuma, tās var veicināt iekaisuma rašanos.
- Jādzer daudz šķidruma – ūdens, citronūdens, zāļu tējas, jo tas palīdz šķidrināt gļotas.
- Izmantot vasaru organisma spēcināšanai un imunitātes uzlabošanai – uzņemt vitamīnus ar augļiem, ogām, dārzeņiem, zaļumiem, ko daba mums šobrīd dāsni dāvā, būt svaigā gaisā, baudīt dabu, vasaras izjūtas.
Otolaringoloģes padomi, kurus ir svarīgi ievērot
- Iesnas ir deguna gļotādas iekaisums, kas rodas, ja ir samazinātas gļotādas aizsargspējas. Deguna gļotādas iekaisums izraisa asinsvadu paplašināšanos, palielinās asinsvadu šķidruma caurlaidība, tādējādi gļotādā uzkrājas šķidrums un veidojas vairāk sekrēta, tā rodas deguna aizlikums un "tekošais" deguns. Taču sekrēta veidošanās un šķaudīšana ir veids, kā organisms cīnās ar slimības izraisītājiem, tādēļ apslāpēt šķaudīšanu un gļotādas sekrēta izdalīšanos nevajag.
- Nevajag šņaukt degunu ar spēku – tā gļotas var iekļūt deguna blakusdobumos un veicināt iekaisumu.
- Tūsku mazinošos deguna pilienus, ziedes vai izsmidzinātājus, kas satur fenileprīnu, ksilometazolīnu vai oksimetazolīnu, nedrīkst lietot ilgāk par nedēļu, jo deguna gļotāda pie tiem pierod un vairs neatbrīvojas no tūskas pati. Tādējādi var pat rasties medikamentozās iesnas.
- Antibiotikas jālieto tikai bakteriālo iesnu gadījumos un tikai tad, ja šādu diagnozi un antibiotiku lietošanas nepieciešamību noteicis ārsts. Ārsts antibiotikas biežāk izraksta tad, ja iesnām jau pievienojas komplikācijas.
- Naktī elpošanu iespējams atvieglot, spilvenu nedaudz paceļot uz augšu.
- Ieteicams izvairīties no cigarešu dūmiem un smēķēšanas, jo tas vēl vairāk bojā gļotādu, kavējot izārstēšanos.
- Piena, siera, jogurta un citu piena produktu lietošana uzturā var veicināt gļotu veidošanos, tādēļ, ārstējot iesnas, no tiem labāk atturēties.
- Ja iesnas bieži atkārtojas, jāveic alerģijas diagnostika, lai pārliecinātos, vai atkārtoto iesnu iemesls nav kāds alergēns.
- Zīdaiņiem un maziem bērniem iesnu gadījumā jāpievērš īpaša uzmanība, jo viņiem iesnām parasti pievienojas arī kakla iekaisums (rinofaringīts), un slimība ātri var pāriet uz bronhiem un vidusausi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
