Latvijas zinātnieki izstrādājuši jaunu metodi darba slodzes noteikšanai

Pārslogota ķermeņa daļu vizualizācija ļauj noteikt, vai ergonomikas uzlabojumi darba vietā bijuši efektīvi. Ar šo metodi ir iespējams testēt darba instrumentus un darba vietas iekārtojumu (vai ir ērti, vai nerada papildu slodzi). Turklāt testēt var gan gatavus izstrādājumus, gan to prototipus vēl modelēšanas posmā.

"Ja darbs tiek veikts neērtā pozā vai paredz vienveidīgas atkārtotas kustības, piemēram, strādājot ar smagiem instrumentiem, kā arī tad, ja darba paņēmieni nav ergonomiski pareizi un darbs ir pārāk smags, daļa muskuļu strādā ar pārmērīgi lielu slodzi. Ar laiku tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, tāpēc ir tik svarīgi savlaicīgi pamanīt sākotnējo muskuļu pārslodzi, lai uzlabotu vai mainītu darba apstākļus," stāsta projekta zinātniskais vadītājs, DDVVI direktors Ivars Vanadziņš.

Tā kā veicot aktīvu darbu, muskuļi patērē daudz enerģijas un rada siltumu, paplašinās muskuļu asinsvadi, veicinot asinsriti, noslogotajā ķermeņa daļā pieaug temperatūra. Turpretī sēdoša un mazkustīga darba laikā muskuļi ražo daudz mazāk siltuma. Šajā gadījumā galvenokārt darbojas tie muskuļi, kuri uztur darba pozu. Jo ilgāks laiks tiek pavadīts mazkustīgi, jo vairāk ķermenis atdziest.Nesamērigs muskuļu noslogojums darba vietā laika gaitā var ievērojami samazināt darba spējas un izraisīt invaliditāti.

Jaunās metodes pamatā ir infrasarkanā termogrāfija jeb termovīzija – virsmas temperatūras mērīšana no attāluma, nesaskaroties ar pašu priekšmetu vai ķermeni. Metode tiek plaši izmantota dažādās nozarēs.

"Pat mūsdienu medicīna ne vienmēr spēj diagnosticēt sākotnējo audu pārslodzi, kamēr nav lielu bojājumu. Turklāt to atpazīt ir ļoti grūti vai pat neiespējami. Tāpēc lieliski noder digitālās infrasarkanās termogrāfijas metode, jo tā balstīta uz organismā notiekošajiem fizioloģiskajiem procesiem un ļauj ieraudzīt pat nelielu muskuļu pārslodzi darba laikā," skaidro Vanadziņš.

Metode izstrādāta 2013. gadā aizsāktā projektā  "Modernu diagnostikas un izpētes metožu izstrāde nanodaļiņu un ergonomisko faktoru radītajiem riskiem darba vietās".