Q drudzis ir reti sastopama infekciju slimība, ar kuru slimo gan cilvēki, gan dzīvnieki. To izraisa Coxiella burnetii baktērijas. Šī mikroorganisma nēsātāji var būt liellopi, aitas, kazas, retāk citi mājdzīvnieki, kā arī savvaļas grauzēji, putni un ērces. Inficēties iespējams tiešā kontaktā ar mājlopiem, neievērojot personīgo higiēnu darbā ar dzīvniekiem, dzerot nepasterizētu pienu. Slimību pārnēsā arī ērces.
Q drudža klīniskās izpausmes ir ļoti dažādas un nav specifiskas. Iespējama gan akūta un hroniska saslimšana, gan arī viegla asimptomātiska slimības gaita. Pazīmes var parādīties divas līdz trīs nedēļas pēc inficēšanās, teikts spkc.gov.lv.
Slimības sākumā var būt gripai līdzīgi simptomi:
- stiprs un ilgstošs drudzis,
- drebuļi un svīšana,
- spēcīgas galvas,muskuļu, kakla un krūšu kurvja sāpes,
- slikta dūša, vemšana, caureja un vēdera sāpes,
- var attīstīties netipiska pneimonija, kam var nebūt respiratoro simptomu,bieži pievienojas hepatīts, iespējams arī meningīts un encefalīts, un citi simptomi.
Kā iespējams inficēties?
- Tieša kontaktā ar inficētiem dzīvniekiem - galvenokārt aitām, kazām un liellopiem, īpaši to dzemdību materiālu un inficētu dzīvnieku pienu.
- Ierosinātājs var izdzīvot sausos putekļos mēnešiem ilgi, tādēļ inficēties iespējams arī ar piesārņotu sienu, salmiem, dzīvnieku vilnu, ieelpojot putekļus, vai caur sīkiem ādas nobrāzumiem.
- Reti ar ērču kodieniem vai, dzerot nepasterizētu pienu no inficētiem dzīvniekiem.
Kā izvairīties no saslimšanas ar Q drudzi?
- Lopkopjiem rūpīgi jāmazgā rokas vairākas reizes dienā - pirms ēšanas, smēķēšanas, un pēc darba beigšanas.
- Ādas ievainojumi nekavējoties jāmazgā tekošā ūdenī ar ziepēm, un jāpārklāj ar ūdensnecaurlaidīgu plāksteri.
- Kontaktējoties ar iespējami inficētu dzīvnieku materiālu (īpaši pēc dzemdībām un aborta) vilkt cimdus.
- Nepieciešamības gadījumā jāvalkā aizsargapģērbs, sejas aizsargmaskas un aizsargbrilles.
- Darba apģērbs un aizsargapģērbs jātur atsevišķi no ikdienas apģērba.
- Dodoties mežos, krūmājos, un pļavās, pielāgot apģērbu tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt, īpaši potīšu rajonā, tādejādi izvairoties no ērču piesūkšanās.
- Lietot uzturā tikai pasterizētu pienu.
Bērnu infektoloģe Ilze Grope skaidro, ka " Latvijā bērniem Q drudzis pēdējo 25 gadu laikā nav reģistrēts. Pie mums praktiski ar šo drudzi nav iespējams inficēties, tas visdrīzāk var notikt ceļojumā uz siltajām zemēm. Ja cilvēkam tomēr ir raizes par savu veselību un šķiet, ka notikusi inficēšanās ar Q drudzi, nekavējoties vajadzētu doties uz Latvijas Infektoloģijas centru, kur tiks veiktas speciālas pārbaudes un nepieciešamības gadījumā potenciālais slimnieks izolēts."
Hroniska forma attīstās reti, apmēram 1% inficēto personu, tā iespējama, slimojot ilgāk par sešiem mēnešiem, var arī parādīties pēc gada vai ilgākā laika periodā pēc inficēšanās. Hroniskas saslimšanas gadījumā ir iespējams sirds bojājums – endokardīts, kā arī meningīts, encefalīts, osteomielīts.
Infektologs Uga Dumpis apstiprina, ka "Latvijā par šo slimību uztraukumam pamata nebūtu, bet teorētiski inficēšanās gadījumā drudzi ārstēs ar antibiotiku doksaciklīnu un tas labi palīdz. Situācijās, kad ir skarta sirds vārstule, nepieciešama sirds operācija."
Augstākam inficēšanās riskam pakļauti cilvēki ar pazeminātu imunitāti, jaundzimušie, sirds slimnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
