<a rel="cc:attributionURL" href="http://500px.com/AllerBeauchamp">Aller Beauchamp</a> / <a rel="license" href="http://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/3.0/deed.en_US">CC</a>
Lai gan peldēšana, īpaši - brīvā dabā, ir ļoti veselīga nodarbe, un uzlabo gan izskatu, gan ļauj atpūsties, ūdens patīk arī dažādām baktērijām, turklāt tajā var būt piesārņojums, kas izraisa ādas problēmas un citas kaites.

Izvēloties peldvietu, noteikti jāpārliecinās par ūdens tīrību. Nevajadzētu dodoties peldēt uz vietām, kur novērotas, piemēram, zilaļģes vai kuras ir acīmredzami piesārņotas. "Vispirms būtu kritiski jāparaugās uz ūdenstilpni, kurā vēlaties peldēties. Dabīgās ūdenstilpnēs, kur ierīkotas peldvietas, piemēram, Zilā karoga pludmalēs tiek regulāri monitorēta ūdens kvalitāte. Ja izvēlētā peldvieta ir viesnīcas baseins, tad būtu jāpārliecinās, ka ūdens tiek pietiekami bieži mainīts, kā arī tiek lietoti preparāti, kas iznīcina kaitīgās baktērijas," skaidro "Klīnikas EGV" ārsts - rezidents Mārtiņš Levenšteins.

Arī peldēšana ezeros un upēs var radīt draudus veselībai, jo saldūdens ūdenstilpnes var saturēt veselībai kaitīgus mikroorganismus, kas ūdenī var nonākt no notekūdeņiem, vai motoreļļas. Šāds piesārņojums var radīt ādas kairinājumu, niezi un izsitumus, bet, nokļūstot gremošanas traktā, iespējams pat saindēties.

Ja piesārņojumu ievēro jau peldoties, ūdenstilpne noteikti uzreiz būtu jāpamet un pēc iespējas ātrāk jānoskalojas tīrā ūdenī.

Foto: LETA

Tāpat atklātās ūdenstilpnēs, kur ūdens ir stāvošs, nav ieteicams mazgāt pārtikas produktus, piemēram, augļus pirms ēšanas.

Kārtojot pludmales somu, ieteicams līdzi iepakot arī dezinficējošas salvetes vai roku dezinfekcijas gelu. Īpaši piesardzīgiem jābūt arī vecākiem, kuri uz peldvietām devušies ar maziem bērniem, jo nereti pat ūdens, kas gana tīrs peldēšanai, vai izraisīt infekcijas, to iedzerot, uzsver "BENU Aptieka" farmaceite Jūlija Kovaļova.

Diemžēl pludmales apmeklējums var radīt draudus arī intīmajām zonām. Peldkostīma sintētiskais audums rada mehānisku kairinājumu dzimumorgāniem, bet mitrums pēc peldes izjauc maksts dabīgo mikrofloru – abi šie faktori paaugstina risku attīstīties sēnītes infekcijai.

"Peldēšanās gan baseinos, gan atklātās ūdens tilpnēs var izmainīt dabīgo floru, kā rezultātā var attīsīties piena sēne vai bakteriāla vaginoze, kas raisa diskomfortu. Ja sūdzības nepāriet dažu dienu laikā, vēlams meklēt palīdzību pie ārsta. Jāatzīmē, ka seksuāli transmisīvās slimības peldoties iegūt nevar. Tomēr, lai sevi pasargātu arī no nelielām saslimšanām, ir būtiski izvēlēties piemērotus intīmās kopšanas līdzekļus," skaidro Mārtiņš Levenšteins.

Turklāt sēnītes riskam pakļauti arī bērni, uzturoties pludmales smiltīs bez apakšbiksītēm. Mitrajās smiltīs atrodas smilšu graudiņi un gliemežvāki, kas traumē ādu, bet smilšu piesārņojums, iekļūstot pat mikrotraumā, var radīt iekaisumus, kā arī rada labvēlīgu vidi dažāda veida sēnītēm. Tāpēc gan pieaugušajiem, gan bērniem pēc pludmales apmeklējuma pēc iespējas ātrāk jānoskalojas tīrā ūdenī, kas mazinās saslimšanu risku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!