trauksme depresija
Foto: Shutterstock
Galva reibst, sirds dauzās kā negudra, rokas trīc un pārņem sajūta it kā dzīvotu zem lupas un visi tevi vēro. Dienā neaprakstāmas bailes par savu dzīvību, rādās tumšas vīzijas, ka auto, kurā brauc, pēkšņi avarēs, vai uz gājēju pārejas, kuru šķērso, kāds neapstājoties atņems dzīvību. Naktī murgi, kas liek bezmiegā skatīties vienā punktā līdz rīta agrumam. Nekur nav patvēruma no sevis. Tāda ir veģitatīvā distonija, ko no malas citi nemana. Kāpēc emocijas šķiet izbārstītas, tās nemitīgi mainās, traucē domāt un apjukums pārņem spēju mierīgi dzīvot?

Katram cilvēkam ir sava emociju pasaule. Lai gan daudzas no tām piedzīvojam un izjūtam visi, nekad pilnīgi nevarēsim izprast, kā emocijas izjūt otrs cilvēks. Ir svarīgi, lai ikdienā prāts un ķermenis būtu harmonijā, bet ne visiem to izdodas veiksmīgi kontrolēt. Veģetatīvā distonija apzīmē nervu sistēmas saslimšanu, kas mūsdienās skar daudzus jaunus cilvēkus. Mūsu nervu sistēmu var salīdzināt ar tiltu, kas savieno ķermeni un dvēseli, sasaista organismu ar apkārtējo vidi, vēsta mfd.lv.

Veģetatīvā sistēma ir cilvēka nervu sistēmas daļa, kas iespaido visu organismu. Galvenā veģetatīvās nervu sistēmas funkcija - pielāgot iekšējo orgānu darbu ārējiem apstākļiem. Piemēram, kad kuņģī nonāk barība, tās pārstrādē piedalās dažādas gremošanas sistēmas daļas, šo daļu sadarbību koordinē veģetatīvā nervu sistēma.

Rīgas Stradiņa universitātepanikaVeģetatīvā distonija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit