Katram cilvēkam ir sava emociju pasaule. Lai gan daudzas no tām piedzīvojam un izjūtam visi, nekad pilnīgi nevarēsim izprast, kā emocijas izjūt otrs cilvēks. Ir svarīgi, lai ikdienā prāts un ķermenis būtu harmonijā, bet ne visiem to izdodas veiksmīgi kontrolēt. Veģetatīvā distonija apzīmē nervu sistēmas saslimšanu, kas mūsdienās skar daudzus jaunus cilvēkus. Mūsu nervu sistēmu var salīdzināt ar tiltu, kas savieno ķermeni un dvēseli, sasaista organismu ar apkārtējo vidi, vēsta mfd.lv.
Veģetatīvā sistēma ir cilvēka nervu sistēmas daļa, kas iespaido visu organismu. Galvenā veģetatīvās nervu sistēmas funkcija - pielāgot iekšējo orgānu darbu ārējiem apstākļiem. Piemēram, kad kuņģī nonāk barība, tās pārstrādē piedalās dažādas gremošanas sistēmas daļas, šo daļu sadarbību koordinē veģetatīvā nervu sistēma.
"Tas nav stāvoklis, ar kuru būtu jāsamierinās. Veselība ir fiziska un emocionāla labsajūta. Ja mēs runājam par veģetatīvo distoniju, labsajūtas nav ne fiziskas, ne emocionālas. Tā ir slimība vai vismaz traucējums ar savu fizioloģiju, nevajag domāt, ka emocijas nav ķermenis, tās ir smadzeņu funkcijas, " skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore doktore Gunta Ancāne.
Veģetatīvās nervu sistēmas disbalansu rada:
- pārslodze darbā, skolā, mājās;
- psiholoģiska spriedze darbā, ģimenē, savstarpējās attiecībās;
- patstāvīgas finansiālas problēmas;
- tuva cilvēka zaudējums, nāve;
- zems pašapziņas vērtējums;
- trauksmaina attieksme pret dzīvi;
- uzskats, ka dzīvē viss notiek haotiski, un ka ikvienā mirklī ar tevi tuviniekiem var notikt kaut kas slikts;
- uzskats, ka dzīvē viss ir līdzsvarā, ja priecāsies, tad nāksies arī bēdāties;
- garīgo vajadzību aizvietošana ar materiāliem labumiem;
- pārspīlēta vēlme kontrolēt it visu savā dzīvē
Avots: vegdist.lv
Panikas lēkmes simptomi
Veģetatīvās distonijas un panikas lēkmes simptomi ir ļoti līdzīgi. Ļoti retos gadījumos tie visi notiek vienlaicīgi, biežāk divi vai trīs no simptomiem.- grūtības koncentrēties;
- neskaidra, "dulla" galva;
- reibonis, šķiet, ka apkārt viss viļņojas - līgojas;
- sirds pārsitieni;
- spiedoša sajūta sirds apvidū;
- elpas trūkums - nevar pietiekoši dziļi ievilkt elpu, žņaugšanas sajūta kaklā;
- sāpes krūtīs - nevar fiziski ne ieelpot ne izelpot;
- ilgstošs nespēks;
- roku un kāju trīce;
- muskuļu spriedze, krampji;
- paaugstināts asinsspiediens, straujas asinsspiediena svārstības;
- paaugstināta ķermeņa temperatūra;
- ilgstoša trauksmes un baiļu sajūta;
- ilgstošs bezmiegs;
- karstuma viļņi, pastiprināta svīšana;
- panikas lēkmes laikā "pirmssamaņas zaudēšanas sajūta" vai ģībšana;
- bailes iziet no mājas.
Kā ārstē šo slimību?
"Ārstēšanai vajadzīgi medikamenti nelielos daudzumos, tikai ar tiem vien nepietiek, nepieciešama arī dziļā ārstēšana jeb psihodinamiskā psihoterapija. Ārstēšana atkarīga no konkrētā pacienta. Katras slimības gadījums ir unikāls, jo tam ir sava traucējumu attīstības vēsture, ja ārstam dod laiku tajā iedziļināties, tad viņš to veiksmīgi prot arī izprast. Privātpraksēs ārsti strāda efektīvāk, jo viņiem ir laiks pievērst vairāk uzmanības katram pacientam, viņi vairāk var atrast faktorus, kas piedalījušies slimīgā stāvokļa veidošanā. Līdz ar to ir jāatrod veids, kā uz tiem faktoriem iedarboties, lai cilvēks varētu atkal kļūt vesels. Vizīte parasti notiek 45 minūtes vienreiz nedēļā un atveseļošanās laiks vidēji parasti ir no pusgada līdz pusotram gadam, " atklāj Ancāne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
