Hroniskās brūces jeb čūlas ir bieži sastopama problēma, kas rada pacientam sāpes, diskomfortu, samazina darbaspējas un nereti var novest pie operācijas vai amputācijas. Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki izstrādājuši jaunu medicīnas ierīci, kas varētu palīdzēt brūču apkopšanai un samazināt dzīšanas laiku.
Šādas brūces bieži ir saistītas ar hroniskām slimībām, galvenokārt cukura diabētu un venozo mazspēju, to ārstēšana ir laikietilpīga, un līdz pat 75% gadījumos novēroti ilgstoši dzīšanas traucējumi. Eiropā tuvākajās desmitgadēs prognozē senioru (vecāki par 65 gadiem) skaita pieaugumu, kā arī saslimšanu ar dažādām hroniskām slimībām, piemēram, cukura diabētu, kas, savukārt ļauj prognozēt arī būtisku hronisko brūču gadījumu skaita pieaugumu.
Lai izstrādātu inovatīvus aprūpes risinājumus, projekta pētnieki veica jaunu biomateriālu veidošanu uz hialuronskābes bāzes. Hialuroskābe ir svarīgs elements, kas saista audus cilvēka organismā un aizpilda starpšūnu telpu.
"Galvenais jautājums ir par to, kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir ilgi nedzīstošas asinsvadu čūlas un ādas bojājumi, kas rada milzīgu dzīves kvalitātes kritumu un darba spēju zudumu. Mērķis bija izveidot jaunu medicīnas ierīci. Medicīnas ierīce ne vienmēr ir tomogrāfs vai katetrs, tā var būt arī vienkāršāka lieta, ko izmantot ārstēšanai," skaidro šī projekta vadītājs, biologs un LU rektors Indriķis Muižnieks.
"Biomateriāli pasaulē tiek ražoti daudz un dikti, tas, ko mēs vēlējāmies izdarīt, ir pievienot vienu jaunu sastāvdaļu – glikoproteīnu, kam varētu būt papildus dzīšanas procesu veicinošas funkcijas. Svarīgi, ka šo materiālu mēs varam ieklāt brūcē, tas nav kā plāksteris, kas ir jānoņem, tas pats uzsūktos brūcē, bet tā struktūra šūnām palīdzētu pārvietoties, tādējādi veidojot jaunus audus, lai brūce varētu ātrāk sadzīt. Hroniskās čūlas var būt dziļas, ļoti plašas, līdz ar to šūnām vienai pie otras ir "jāmēro garš ceļš", bet, ja ir tāds kā palīgmateriāls, platforma, pa kuru pārvietoties, kas vienlaicīgi arī samazinātu brūces iekaisumu, tas veicinātu ātrāk čūlu sadzīšanu. Šī platforma ir kā šķidrs gēls, to iepilda brūcē, materiāls pieņem brūces formu un tad šūnas spēj izmantot šo medicīnisko ierīci kā platformu, uz kā attīstīties, labāk augt, un brūce ātrāk savelkas kopā," LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta vadošā pētniece Dace Reikmane.
Līdz šim ir izveidots pētījums, veiktas pārbaudes ar dzīvniekiem, nākošais posms būt izmēģināt ierīci darbā ar pacientiem. Līdz reāla produkta izveidei vēl nepieciešami divi vai trīs gadi, tad šāda medicīnas iekārta varētu būt pieejama visiem cilvēkiem, prognozē pētnieki.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts "Inovatīvu biomateriālu izstrāde hronisko brūču aprūpei un ārstēšanai" aizsākts pagājušā gada pirmajā septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
