Ja svīšana kļūst mokoša un traucējoša, šā brīža ārstniecība piedāvā plašas iespējas, kas, ja ne pilnībā izārstē no svīšanas, tad vismaz uz ilgāku laiku to novērš. Ja pastiprināta svīšana parādījusies pēkšņi, vispirms jāveic pilna veselības pārbaude - jāizslēdz iespējamie iekaisumi, parazitāras infekcijas, endokrinoloģiskas saslimšanas un citas slimības, kas var izraisīt pastiprinātu svīšanu. Ja sviedri tek straumītēm, nepieciešama dermatologa, neiropatologa vai endokrinologa konsultācija.
Pastiprināta svīšana vērojama pubertātes un menopauzes laikā, bet nereti arī kalpo par vienu no daudzu slimību (cukura diabēts, tuberkuloze, nervu sistēmas, infekcijas vai onkoloģiskas saslimšanas) pirmajiem simptomiem. Ja pārmērīgu svīšanu izraisa kāda saslimšana, svīšanas problēmu iespējams atrisināt, ārstējot šo slimību. Bet ar pašu svīšanu cīnīties var ar dažādām metodēm.
Ja pastiprināta svīšana ir saistīta ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju, to var normalizēt ar adatu terapijas un homeopātijas palīdzību. Veģetatīvo nervu sistēmu stabilizē arī žeņšeņa, baldriāna, eleiterokoka preparāti, B vitamīns, fizioterapijas procedūras, atpūta, regulāra fiziska aktivitāte, svaigs gaiss, ūdens procedūras – kontrastduša, cirkulārā duša un peldēšana, kas uzlabo zemādas asinsvadu tonusu. Baiļu vai rūpju izraisītas pārmērīgas svīšanas gadījumā efektīva ir psihoterapija.
Ja parādās nepatīkama smaka, vēlams apmeklēt dermatologu. Tā kā tas liecina par mikrofloras aktivizāciju un iekaisīgām izmaiņām uz ādas, svarīgi veikt izmeklēšanu un cīnīties ar cēloni, piemēram, sēnīti. Turklāt svīstošās ķermeņa vietas pēc mazgāšanas rūpīgi jānosusina, jo sevišķi starp pirkstiem, jo uz ādas palikušais slapjums ir ideāla augsne baktērijām.
Dažādus dezodorējošus līdzekļus drīkst lietot tikai uz tīras un sausas ādas. Lokālai sviedru izdalīšanās ierobežošanai lieto speciālus antiperspirantus, kas aizkavē sviedru dziedzeru darbību. Taču to iedarbība būs sekundāra un pārmērīga to lietošana var izjaukt normālo ādas fizioloģisko stāvokli un izsaukt iekaisumu.
Nopietnākai ārstēšanai ieteicami alumīnija hlorīda sāļus saturoši krēmi vai gēli. Vajadzētu atcerēties, ka dezodoranti, kas satur aldehīdus var izraisīt alerģisku reakciju. Dermatoloģisku problēmu gadījumā līdzeklis ir jātestē. Ja āda sāk sūrstēt vai parādās ādas apsārtums, prātīgāk būtu no pretsviedru līdzekļa atteikties.
Ja svīst kājas, ieteicama speciālistu konsultācija, jo kāju svīšanas problēmu neatrisinās ar pedikīru un vairākkārtēju pēdu mazgāšanu dienā. Veselām pēdām pat karstā laikā nav pastiprināti jāsvīst un parasti pietiek ar to mazgāšanu vienu reizi dienā.
Ja pēdas svīst pastiprināti, visbiežāk par iemeslu kalpo veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, nepiemērota (neelpojoša) materiāla un apavu liestes izvēle. Nepārtraukti mitras pēdas āda bojājas (pārplīst), līdz ar to ir lielāka iespēja inficēties ar dažādām saslimšanām (attīstās sēnīte un pastiprinās iekaisumi), tāpēc ļoti svarīgi ir apavus regulāri mainīt, dezinficēt, izžāvēt un nestaigāt vienos apavos gan ārā, gan telpās.
Vairāk nekā 90 procentos gadījumu kāju svīšanu rada anatomiska problēma – šķērsvelves plakanā pēda. Šādā gadījumā risinājums ir viens - pēda jākoriģē ar apavos ieliekamo atbalsta zolīti (tās ražo speciāli gan zābakiem, gan kurpēm, gan vasaras sandalēm).
Gan svīstošu pēdu, gan plaukstu gadījumā visefektīvākais risinājums ir fizikālā terapija, ko veic fizioterapeits pēc ārsta norādījumiem. Jonoforēzes un sonoforēzes laikā ar elektrisko impulsu vai ultraskaņas palīdzību dziļi ādā tiek ievadīti speciāli ārstnieciski preparāti, kas trenē asinsvadu sieniņas un normalizē sviedru dziedzeru darbību uz ādas. Savukārt magnētterapija paplašina asinsvadus un līdz ar to pastiprināti barības vielām piekļūstot šūnām, samazinās svīšana.
Profilakses nolūkā noderēs arī dūņu terapija, kuras laikā ar mikroorganismiem bagātā, "dzīvā" dabas produkta ārstnieciskās vielas iesūcas ādas virsējos slāņos. Ārstniecisko efektu rada dūņu bioloģiskā, termiskā, ķīmiskā un mehāniskā darbība. Piemēram, siltuma ietekmē paplašinās asinsvadi un paātrinās asinsrite, līdz ar to audi un šūnas tiek apgādātas ar lielāku skābekļa un barības vielu daudzumu. Regulējas vielmaiņa un līdz ar to samazinās pēdu un plaukstu salšana un svīšana.
Dūņu dziedniecībai raksturīga terapeitiska pēciedarbība – katras nākamās procedūras efekts summējas ar iepriekšējiem rezultātiem, tāpēc kursa (10 līdz 12 reizes) ārstēšanas rezultāti ir noturīgāki. Pret dūņām praktiski nav novērojamas alerģiskas reakcijas, tomēr dūņu terapiju nedrīkst pielietot akūtu iekaisumu, asinsrades orgānu slimību, tuberkulozes, audzēju gadījumā, kā arī, ja ir infekcijas slimības un kāju vēnu varikoze.
Pēdējo gadu pieredze ārstu praksē rāda, ka botulīna toksīna injekcijas ir viena no efektīvākajām metodēm, kas palīdz cīnīties pret svīšanu. Tā kā tās pielietojumam nepieciešama korekta izpilde, injekcijas veic speciālās augsti kvalificētās medicīnas klīnikās dermatologs, ādā injicējot speciālu medikamentu - botulīntoksīnu, kas bloķē sviedru dziedzeru darbību. Efekts parādās ceturtajā līdz sestajā dienā pēc injekcijas un saglabājas sešus līdz deviņus mēnešus. Efekta noturīguma panākšanai injekcijas vēlams atkārtot vienu līdz divas reizes gadā.
Šī sviedru dziedzeru bloķēšana noteiktās ķermeņa vietās nav kaitīga, jo organisms sviedrus no organisma izdala citur. Botulīna toksīna injekcijas pielieto sejai, padusēm, plaukstām, pēdām, tomēr ar to palīdzību visveiksmīgāk tiek novērsta padušu svīšana. Turklāt šīs injekcijas ir sāpīgas plaukstās un pēdās, kur ir daudz nervu galu. Šo metodi neiesaka grūtniecības un zīdīšanas periodā, atsevišķu nervu muskuļu slimību gadījumos, ja ir alerģija pret kādu no injicējamā preparāta sastāvdaļām vai iekaisums ādā.
Pārmērīgas svīšanas mazināšanai pieejamas "pretsviedru" tabletes - neirotropas vielas, taču tās nav pārāk efektīvas, toties blaknes parasti ir visai nepatīkamas, piemēram, sausums mutē, acu sūrstēšana. Tās iesaka retos gadījumos.
Ļoti retos gadījumos tiek izmantota neiroķirurģiska iejaukšanās, izmantojot endoskopisko simpaktetomiju. Tā ir operatīva ārstniecības metode, kā rezultātā tiek likvidēti sviedrus izraisošie nervu gangloni. Procedūra jāveic abās ekstremitātēs, pretējā gadījumā rodas kompensatorā sviedru izdalīšanās citos ķermeņa apvidos. Par šās metodes pielietojumu Latvijā precīzu ziņu nav.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
