Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki izstrādājuši jaunu metodi, programmatūru un prototipa ierīci ādas veidojumu diagnostikai ar viedtālruņiem. Procedūras laikā netiek veikta iejaukšanās cilvēka organismā, rezultātus iegūst, uzņemot specializētus fotoattēlus.
Ierīce ir nedaudz lielāka par viedtālruni, tai ir platforma, uz kuras tiek novietots telefons vai planšete ar speciālu aplikāciju, un ar telefona kameru savienots objektīvs. Ierīci novieto uz izmeklējamās ādas vietas un uzņem trīs dažādus foto attēlus. Pēc tam attēlus apstrādā speciālā datorprogrammā, kas ļauj diagnosticēt dzimumzīmes, audzējus un citu ādas veidojumus.
"Problēma ir tā, ka dermatologi sākotnēji nosaka problēmu vizuāli, bet tas, cik šī diagnoze ir pareiza, atkarīgs no ārsta pieredzes, katrs redz kaut ko citu, varbūt, ka vienu un to pašu problēmu, divi ārsti sākotnēji definē atšķirīgi, ir vajadzīgs ātrs, objektīvs pamatojums, nosakot pirmo ādas problēmas diagnozi. Šo objektīvo attēlu mēs mēģinām iegūt ar jaunizveidoto ierīci. Ja atklāts ļaundabīgs audzējs, tas ir jāizgriež. Ārstiem ļoti svarīgi ir zināt audzēja robežas, parasti griež ar lielu drošības atstatumu no dzimumzīmes, tāpēc, ka īsti nav zināms, kur ir šī audzēja robeža, ar šiem attēliem robežas var iezīmēt daudz precīzāk. Kosmētiskā ziņā pacientam izgriezums uz ādas būtu daudz mazāks," skaidro LU profesors un projekta zinātniskais vadītājs Jānis Spīgulis.
"Ierīces lietošanas ērtums un precizitāte noteikti ir tas, pie kā būtu jāturpina strādāt. Izliektās virsmās, dažādās sejas daļās, pirkstu starpās pagaidām ir sarežģīti iegūt precīzus datus. Ir labi, ka ierīce ir savienojama ar viedtālruni, planšetdatoru, līdz ar to - ar internetu, kas sniedz iespējas plašākai un ātrai komunikācijai gan ar dažādu specialitāšu ārstiem, gan starp pilsētām un valstīm," skaidro dermatoloģe Anna Bērziņa.
"Lai uzsāktu šādu ierīču lietošanu praksē, ja tās pat ir ļoti vienkāršas kā šī, ir vajadzīgi daudzi klīniskie testi, līdz šim esam paspējuši veikt apmēram 100 testus, bet tas tik un tā ir par maz. Pašlaik mums ir matrica, tai varam veikt vēl dažādus uzlabojumus, bet praktiski tā ir gatava darbam, vajadzīgs vēl viens posms, kur, protams, daudz kas atkarīgs arī no finansējuma," komentē Spīgulis.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekts "Jaunas optiskās tehnoloģijas kompleksai ādas bezkontakta diagnostikai" aizsākts 2010. gada 1. decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
