1406085
Foto: PantherMedia/Scanpix
Pašos spēka gados pēkšņi traucējumi staigāt, kustēties, nespēja noturēt rokās kafijas krūzi, apjukums un problēma noformulēt domu, kā arī to pateikt skaļi apkārtējiem. Neizprotamas garastāvokļa maiņas, dažbrīd vēlme noslēgties sevī, citreiz satraukums un pēkšņas dusmas uz apkārtējiem. Tās ir tikai dažas no retās Hantingtona slimības pazīmēm. Slimību bieži vien atklāj novēloti, jo pazīmes sākotnēji atbilst neskaitāmām kaitēm, un retās slimības tiek pieņemtas kā viens no pēdējiem variantiem. Konsultē neiroloģe Nelda Eglīte.

Par retajām slimībām sauc tās, kas, salīdzinot ar vispasaules populāciju, skar nelielu cilvēku skaitu un to specifiku nosaka retā izplatība. Eiropas Savienībā, tātad arī Latvijā, slimība tiek uzskatīta par retu, ja tā skar ne vairāk kā vienu no 2000 cilvēkiem. Pasaulē pastāv atšķirīgs viedoklis par to, kas ir retas slimības. To izplatība visur nav vienmērīga, tāpēc viena kaite, kas ir reta Latvijā, citviet var nebūt reto slimību uzskaitē.

Viena no retajām slimībām, ar ko sirgst arī Latvijā, ir Hantingtona slimība. Tā izpaužas kā ģenētiski traucējumi, tiek traucēta centrālā nervu sistēma, kas izraisa progresējošu smadzeņu šūnu deģenerāciju. Tās rezultātā rodas kustību un emocionālā stāvokļa traucējumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!