Galvas audzēju simptomi
Audzējs galvā sabiedrībā joprojām tiek uztverts kā neārstējama slimība, taču pēdējā desmitgadē medicīnas attīstība virzījusies straujiem soļiem uz priekšu, līdz ar to arī iespējas ar tos veiksmīgi izārstēt.
Galvas smadzeņu un centrālās nervu sistēmas audzēji ir audu jaunveidojumi, kuri var atrasties galvas vai muguras smadzenēs. Nosacīti visus šos audzējus var iedalīt divās lielās grupās – labdabīgos un ļaundabīgos, savukārt ļaundabīgos attiecīgi primāros jeb tādos, kad audzējs sākotnēji attīstās smadzenēs un sekundāros jeb metastātiskos, kad smadzenēs attīstās citu ļaundabīgu audzēju metastāzes, kas ir audzēja šūnu grupas, kas "aizceļojušas" no audzēja rašanās vietas uz citām ķermeņa daļām.
Atkarībā no audzēju lieluma un atrašanās vietas, tie var izraisīt vispārējus un vietējus simptomus.
Vispārēji simptomi:
- galvassāpes;
- slikta dūša;
- vemšana (bieži no rītiem);
- reibonis;
- pārmaiņas psihē (izmainās raksturs, psihiskie procesi kļūst lēnāki un pat vērojamas personības pārmaiņas);
- epileptiskie krampji;
- redzes traucējumi.
Savukārt vietējie (lokālie) simptomi ir atkarīgi no tā, kurus smadzeņu centrus audzējs ietekmē, tie var būt:
- locekļu vājums;
- jušanas traucējumi kādā ķermeņa pusē;
- runas un arīdzan redzes traucējumi.
Galvas smadzeņu audzēju vispārējo un lokālo simptomu attīstība ir atkarīga no audzēja atrašanās vietas, tā lieluma un vai tas ietekmē smadzeņu šķidruma plūsmu. Smadzeņu šķidruma plūsmas nosprostošana parasti izpaužas ar vispārīgiem simptomiem. Jāņem vērā, ka zināmu laiku nekādu sūdzību var nebūt un tikai, audzējam sasniedzot kritisko masu, simptomi strauji progresē. Ja kāds no minētiem simptomiem parādās bez iemesla un nepāriet, jāmeklē ārsta palīdzību.
Smadzeņu audzēju atklāšanu un izplatību mūsdienās ir iespējams gan kvalitatīvi diagnosticēt, gan arī ar atbilstošām metodēm efektīvi ārstēt un dažkārt arī apturēt. Ļoti daudz nozīmē laicīga un precīza diagnostika, kā arī vienlīdz svarīgi ir, vai audzējs ir ļaundabīgs vai labdabīgs.
Labdabīgiem audzējiem nav tipiska tālāka strauja izplatīšanās, taču jāņem vērā, ka vietas galvaskausā ir tik, cik ir un jebkurš tilpuma process radīs nopietnus simptomus.
"Pēdējā laikā tendence ir proporcionāli vairāk diagnosticēt audzējus, kas ir tieši metastāzes. Gandrīz katru dienu mēs sastopamies ar kādu jaunu pacientu, kuram ir metastāzes galvas smadzenēs. Visbiežāk tās ir krūts vēža metastāzes sievietēm un plaušu vēža – vīriešiem. Izpausmes būs visai līdzīgas kā galvas smadzeņu vēzim," stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Egils Valeinis.
Situācija Latvijā. Statistika ir skarba
Fakti:
- Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā ar smadzeņu audzējiem no jauna saslimst vidēji 215 cilvēki gadā, turklāt pārstāvot visas vecuma grupas, jaunus cilvēkus ieskaitot;
- 2014. gada beigās uzskaitē kopumā bija 822 pacienti (Slimību profilakses un kontroles centra dati);
- aptuveni tikpat bieži Latvijā tiek diagnosticēti labdabīgi galvas smadzeņu audzēji.
Kuriem simptomiem pievērst īpašu uzmanību?
"Pirmkārt tie ir tā saucamie intrakraniālā jeb galvas iekšējā spiediena paaugstināšanās simptomi, ko rada audzēja masa un ap to izveidojusies tūskainība vai saasiņojumi:
- galvassāpes;
- vemšana (arī bez nelabas dūšas);
- acu zīlītes paplašināšanās veidojuma pusē.
- uzvedības traucējumus;
- apmulsumu;
- atmiņas un spriestspēju traucējumus;
- dezorientāciju telpā, laikā un savā personā;
- emocionālus traucējumus;
- vienas ķermeņa puses pamirumu;
- pārmainītas sāpju sajūtas;
- nespēju skaidri izrunāt vārdus;
- dzirdes traucējumus;
- sejas parēzi (sašķobīšanos);
- redzes dubultošanos;
- reiboni.
Visbeidzot sūdzību iemesls var būt smadzeņu vielas un apvalku kairinājums – gan mehānisks, gan ķīmisks, kas var radīt:
Smadzeņu audzējs visbiežāk tiek atklāts vēlīni.
"Diezgan bieži ir tā, ka pacientu atved ar neiroloģisku simptomātiku. Mēs veicam izmeklēšanu un atrodam metastāzes galvas smadzenēs, sākam meklēt, kur ir audzējs. Domāju, pat 50% ir tieši šādi gadījumi, kad caur metastāzēm galvas smadzenēs mēs sākam primāro diagnostiku. Tas ir šausmīgi! Primārā procesa diagnostika tomēr klibo. Protams, ir atsevišķi gadījumi, kad metastāzes rodas tad, kad primārais process ir ļoti mazs, piemēram, sieviete ar ļoti nelielu krūts vēzi," stāsta Valeinis.
"Varbūt pat labāk ir veikt kādu lieku izmeklējumu, nevis palaist garām un sākt ārstēt iedomātu slimību, neveicot diagnostiku un nezinot, kas patiesībā ir jāārstē. Ārstēt nediagnosticētus smadzeņu darbības traucējumus ar smadzeņu asinsriti uzlabojošiem preparātiem patiesībā nozīmē barot smadzeņu audzēju," tā Valeinis.
Kaut arī nemitīgi tiek runāts par sabiedrības izglītošanu veselības jomā kopumā, katram cilvēkam individuāli ir jāseko līdzi savai veselībai – ja parādījušās līdz šim nemanītas veselības stāvokļa izmaiņas, jākonsultējas ar ģimenes ārstu, ja nepieciešams, arī ar speciālistu, jāveic izmeklējumi. Tas palīdzēs agrīni diagnosticēt saslimšanas un veiksmīgāk ar tām cīnīties. Apzinoties savas veselības nozīmīgumu, pacientiem ir jāatceras, ka viņiem ir tiesības pieprasīt no ģimenes ārsta nosūtījumu nepieciešamajai izmeklēšanai un analīzēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!