Apendicīta operācijas veido apmēram 40% no visām ķirurģiskajām operācijām. Šī operācija ir salīdzinoši vienkārša, ilgst tikai vidēji 40 minūtes, ja nav nekādu papildus sarežģījumu, bet arī pēc tās nepieciešams speciāls režīms, lai atkoptos. Kā tiek pavadītas dienas pēc operācijas slimnīcā un kā rīkoties, atgriežoties mājās?
Akūta apendicīta gadījumā cilvēkam ir nepieciešama steidzama ķirurģiska palīdzība, un bieži vien operācijas rezultāts ir atkarīgs no tās savlaicīguma.
Simptomi
- vēdersāpes – visbiežāk tās sākas pēkšņi labajā vēdera pusē;
- nelaba dūša;
- vemšana;
- apetītes zudums;
- vēdera aizcietējums vai caureja;
- sāpes, tik stipras, ka cilvēkam ir grūti izslieties taisni;
- paaugstināta temperatūra, dažkārt līdz pat 39 grādiem. Avots: health.com.
Padomi
Ja manāmi apendicīta simptomi, slimnieks jānogulda un jāizsauc ārsts. Nedrīkst ēst, izmantot klizmu, lietot caurejas vai pretsāpju līdzekļus. Nekādā gadījumā sāpošo vietu nedrīkst sildīt, tas var paātrināt peritonītu - vēderplēves iekaisumu.
Pacienta pienākums ir atpazīt simptomus un laikus doties uz slimnīcu, par operāciju rūpējas ārsti, bet pacientam pašam jāparūpējas par sevi atveseļošanās periodā, kad svarīgi ievērot dažādus noteikumus, ko drīkst un ko nedrīkst darīt.
Parasti pēc apendiksa operācijas pacientam nav nepieciešama intensīva pēcoperācijas terapija.
Pirmās dienas pēc operācijas
- pēc pamošanās no vispārējas narkozes dažkārt slimniekam var būt vemšana;
- pēc narkozes parasti jūtamas lielas slāpes. Ja trīs, četras stundas pēc pamošanās nav novērotas nekādas blakusparādības, ja nav nelabas dūšas, slimniekam parasti piedāvā nedaudz vārīta ūdens vai tēju ar citronu - ne vairāk kā divas, trīs tējkarotes šķidruma ik pēc 20 – 30 minūtēm;
- pirmajā dienā jāizvairās no smaga ēdiena, pietiek ar glāzi piena vai ķīseļa;
- otrajā dienā līdz ar pienu vai ķīseli drīkst ēst arī šķidru biezputru bez maizes;
- maizi un sviestu var atļauties ne agrāk kā trešajā dienā;
- pēc piecām dienām jau drīkst ēst parastu ēdienu, vienīgi jāizvairās no tāda, kas slikti sagremojams un var radīt aizcietējumu;
- nav ieteicams ilgi palikt gultā, lai gan pirmajā dienā staigāšana ir sāpīga. Ja slimnieks ilgi paliek gultā, viņam var rasties sastrēgumi plaušās, asinsrites palēnināšanās un citi veselības traucējumi;
- agrīnā pēcoperācijas periodā var veikt elpošanas un ārstniecisko vingrošanu – tas palīdzēs izvairīties no meteorisma, tromboflebīta un zarnu saplīšanas;
- sestajā vai septītajā dienā no operācijas brūces tiek noņemtas šuves. Ja atveseļošanās norit sekmīgi, pacientu var izrakstīt no slimnīcas. Avots: surgeryencyclopedia.com.
Atkopšanās mājas apstākļos:
- jāturpina ieturēt diētu, kuru noteicis ārsts, jāēd kas viegls, lai lieki nenodarbinātu kuņģi;
- noteikti jādzer daudz ūdens, lai palīdzētu novērst aizcietējumus;
- pietiekami daudz laika jāvelta miegam un atpūtai, noslogots darba grafiks tikai paildzinās atveseļošanās laiku;
- jāizvairās no smagumu cilāšanas;
- nedēļu pēc atgriešanās mājās, pamazām var sākt pievērsties sportiskām aktivitātēm, protams, tās pakāpeniski un lēni attīstot. Pirmajās dienās pietiks ar garu pastaigu, tad varbūt vakara krosu un vēlāk, attiecīgi pašsajūtai, var atgriezties iepriekšējā ikdienas rutīnā - sportot, strādāt un ēst, kā ierasts. Avots: betterhealth.au.
- cilvēkiem ar lieko svaru var būt komplikācijas un grūtāka atlabšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
